| |
[Jun. 3rd, 2013|12:59 am] |
| [ | music |
| | Andreas Vollenweider - Unto the Burning Circle | ] |
Es biju dzimšanas dienā. Tur bija dziesmas, ģitāra, "Dievs Daba Darbs" un reiki mīlestības aplis. Jā, un tur nebija alkohola vai narkotiku. Mīlestības aplī es biju ar visām tām dvēselēm, kas man palīdz attīstīties dzīvi pēc dzīves. Vietā, kur nav vairs sāpju un problēmu, kur viss ir mīlestība. Un es jutos ļoti laimīgs un pateicīgs, ka man ir tādas dvēseles. Pēc tam Līga, Laima un Jānis arī teica, ka viņi ir pateicīgi un vēl pateicīgāki. Meitenēm rokas dega, bet mums ar Jāni nē. Pēc tam gāju mājās un klausījos Andreas Vollenweider - Unto the Burning Circle. Nosaukumu ieraudzīju tikai pēc tam. |
|
|
| |
[Jun. 3rd, 2013|01:28 am] |
|
Ā un mazā Laima redzēja sapnī, ka es ar viņu lidoju lidojošajā šķīvītī. Savukārt Lāsika rādīja savu sarkano zīmi uz rokas, kas it kā varētu būt citplanētiešu atstāts. |
|
|
| |
[Jun. 3rd, 2013|03:01 am] |
|
Dievs ir bezgalīgs. Un nevar Viņu ielikt rāmjos. Lai cik plašs nebūtu tavs prāts, tu tik un tā būsi ielicis rāmjos Dievu. Dievs ir mīlestība. Šeit un tagad. Vienkāršās lietās un attiecībās. Bet ne šeit. Viņš ir šeit un nav šeit. Upanišdas Viņu apraksta paradoksos. |
|
|