| |
[Jun. 4th, 2013|04:16 am] |
|
Tagadne, pagātne un nākotne notiek vienlaicīgi. Attīstība notiek pa spirāli, un tāpēc mums ir sajūta, ka esam jau viņus satikuši, ka esam jau bijuši mājās, pie Dieva. Pirmais vilnis, kas atsaucās aicinājumam, nevēlējās dzīvot. 80to gadu agresīvā paaudze. Otrais vilnis ir tādi cilvēki kā es. Viņu misija nav kaut ko konkrētu darīt, bet vienkārši būt. Un trešais vilnis ir indigo bērni, kas ir pavisam savādāki. Mūsu dārznieki neiejaucas brīvajā gribā no ārienes. Viņi dzimst šeit un ietekmē no iekšienes. Mēs visi ilgojamies iet atpakaļ uz mājām. Mums nav karmas vai vēlēšanās tādu radīt. Mums nav baiļu, vienīgās bailes ir radīt karmu un ieiet šajā ķēdē. |
|
|
| Ko es daru Latvijā (braukāju ar autobusu pa Rīgu) |
[Jun. 4th, 2013|11:41 pm] |
Beidzot tā diena bija pienākusi un Marta bija Rīgā. Šoreiz patiešām un neviltoti. Sarunājām satikties kaut kādā tur nekonkrētā ielā, domāju: kad būšu tuvāk, sazināsimies ar telefona palīdzību. Kad biju pie Dominas, konstatēju, ka adresāts nav sasniedzams. Braucu mājās.
Papildinājums: No rīta man uz mājām zvana viens puika un saka, ka grib atpakaļ savu somu. Satiekamies tur un tur pēc pusstundas. Aizbraucu un biju nokavējis kādu pusstundu. Mobīlā man arī nebija. Gaidīju pusstundu, puika neparādījās, braucu mājās. |
|
|