| |
[Jun. 6th, 2009|09:40 am] |
|
Nikni nobalsoju par "Visu Latvijai". Vecā paaudze visu bremzē. Viņiem ir izskalotas smadzenes un Kali jugas ciešanu filosofija. Oligarhi un vergi. Es parasti nedomāju par politiku un pasaulīgajām kaislībām, savādāk palieku nikns. :) Jo es runāju ar vienu cilvēciņu un viņš pārliecināti stāsta, ka Raivis Dzintars ir tāds bērnišķīgs puisīts. Ka politikā vajag "nopietnākus" un "pieredzējušākus". Ko tādu dzirdot, man gribās kauties. Pilnīgi viss, ko mēs redzam, ir radīta pasaule. Vai nu mēs to radām vai to rada mūsu vietā. Vārds "neiespējami" ir vārds no TV izskaloto smadzeņu vārdnīcas. Nekas nav neiespējams. Mēs varam radīt jaunu, skaistu pasauli. Tikai cilvēki dzīvo matriksā. Un viņiem tur ir drošības sajūta. |
|
|
| |
[Jun. 6th, 2009|11:06 am] |
|
Caur savu ģimeni un savu dinastiju jeb caur būtnēm, kurās cilvēks jūt it kā Dievu jeb Mīlestību, cilvēks var saprast un paplašināt savu apziņu, ka viss ir Mīlestība. Dēmoni reizēm ir tik gudri. Viņi gan neseko visiem priekšrakstiem TIK stingri. Bet viņi redz Dievu un Mīlestību. Jo tie, kas ir pretstatos jeb dižciltīgie dēvas to neredz, jo viņiem liekas, ka dēmonos Dieva nav un ka pastāv ļaunums. |
|
|
| |
[Jun. 6th, 2009|08:35 pm] |
|
Mēs iegriezāmies spaisa veikalā un tur bija Nensija ar savu dzimšanas dienu un Elviss. Viņš izskatījās sadzēries vai salietojies un aizrautīgi kaut ko stāstīja un mani bučoja. Viņam bija izkritis priekšzobs un viņš izskatījās pēc zudušās jaunatnes. Pirms kādiem 2 gadiem viņš ar savu meiteni esot paņēmis LSD. Un ieraudzījis Krišnu, kas bija kaut kādā apļa vidū, kur visi dejo un ir augstākajā svētlaimē. Tās garīgās būtnes viņam prasījušas, ko viņš vēlas pasaulē darīt un viņš teica, ka mīlēt savu meiteni un baudīt dzīvi. Un tad viņam pateica, ka viņš nevar palikt ar viņiem tajā dejā. Un viņš jau krita lejā un bija ļoti nelaimīgs un sauca: "Man pohuj, es atsakos no visa, tikai ļaujiet man lūdzu palikt!!" Bet būtnes teica: "Nē". Un Elviss sajūsmināti stāstīja, ka tur viss ir tāda bauda, katra ieelpa, katra izelpa un katra saskarsme ar citiem. Un pa vidu Krišna. "Bet tagad man jāpaliek šeit uz 100 gadiem līdz es tur tikšu..." Un viņš sāka raudāt. Un, ka es arī esot bijis tur, tajā dejā, un tāpēc viņam pēc tam esot bijis nedaudz bail no manis. Es uz viņu nopietni skatījos un man gribējās viņu apskaut. Un tad man arī sāka tecēt asaras un es aizgriezos. Kafejnīcas pārdevējs padomāja, ka es taisos piemīzt stūri. :) Mana sirds dega mīlestībā un mēs abi raudājām un neviens nesaprata, kas ir ar mums. |
|
|