| |
[Mar. 8th, 2009|03:32 am] |
|
Es gāju ielās, vakarā cilvēki skrēja man garām. Mans skatiens vērsās debesīs. Paskaties debesīs, mana dzīve ir samērā īsa. Es nemaz neesmu atsvešinājies no citiem, man gribas sarunāties. Ar rokām sakrustotām uz krūtīm, kāju uzliktu uz paaugstinājuma, gatavam dalīties gudrībās. Aizvērt acis un aizgriezties laikā. Kā lai es apturu savu prātu, tas šūpojas laika šūpolēs. |
|
|
| |
[Mar. 8th, 2009|09:53 pm] |
|
Skaitīju mantru un biju iegrimis saldās noskaņās, kad pie manis pienāca mormoņu sektas sludinātājs un stāstīja, ka Jēzus ir tas vienīgais cilvēks, ar kura palīdzību varot atmazgāt grēkus. Mani personīgi tās karmas un grēku būšanas necik neinteresē. Stāsts ir nepavisam ne par to. |
|
|