| |
[Jan. 31st, 2009|06:53 am] |
|
Sapnī redzēju atkal jau tīģerus. Galvenais, meitenes viņš neaiztika! Un vēl - "Atstumtais". Krīti bedrē. |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2009|06:10 pm] |
Un tad vinjsh, lai aizmirstu saapes no atshkirtiibas no Dieva, lietoja heroiinu. Un tad vinjsh izduura sev acis. Neviens vinju nesaprata un visi teica, ka vinjsh dzen muljki. Pirmkaart, Dieva nemaz nebija. Otrkaart, vinja izdariibas nemaz neizskatiijaas gariigas. Vinjam bija draugi, bet vinjsh tos shkirstiija kaa lapas vecaa zhurnaalaa. Pakaveejiet man laiku, vinjsh domaaja. |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2009|08:40 pm] |
|
Ja tu kādu mīli un par savām slepenājām noskaņām stāsti tirgū uz stūra, tad noskaņas novīst. Bet atvēsināties vajag mēnesnīcā. |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2009|11:57 pm] |
Man shii dziesma modina paradiizes ainas sirdii. Laikam taapeec, ka mana paradiize bija uz Meeness, nevis uz Saules. Miklajaa pasaulee. Nakts un Meeness un naksniiga muuzika vienmeer taa iedarbojas. Ūdens cilveeki ir intraverti un ar sapnjainu skatienu.
Es dziivoju gruutu dziivi un tad kaadaa momentaa tur ienaak melodiskas dziesmas, ziedi un templji. |
|
|