| |
[Oct. 11th, 2034|02:52 am] |
|
Es pateicu Leldei par to nakti, kad gribēju viņai uzgulties virsū, bet nedarīju, jo tas visu sabojātu, un viņa teica, ka tas neko nemainītu, es esmu es un kopš es nonācu komā viņa saprata, cik ļoti mani mīl. Tagad, manuprāt, man ir dota zaļā gaisma līdzīgā situācijā nebremzēt, bet veidot fizisku tuvību. Agrāk tas tā nebija. Un man šķiet, ka viņa izvairās no sava amerikāņu drauga. |
|
|
