| |
[Oct. 8th, 2012|06:01 pm] |
|
Chaitanja Mahaaprabhu Savus peedeejos 12 gadus pavadiija Dzhaganaathas templii iegrimis augstakajaa ekstaazee. Dazhreiz Vinjsh guleeja uz zemes un steneeja: "Haa Krishna... Haa Krishna...", citreiz Vinjsh gaaja cauri sienaam, vinja loceklji kljuva garaaki, Vinjsh leca okeaanaa un izpauda visiespeejamaakaas augstaakaas ekstaazes paziimes. Jo Vijsh nevareeja tikt galaa ar to ekstaazi un nokotroleet, taa bija tik milziiga. Mees vakar skatiijaamies 1959. gadaa uznjemtu maakslas filmu par sho teemu. Un es chuksteeju Romaano, ka man ir bail no taas ekstaazes. Kaa katrai dziivai buutnei ir bail no saapeem, taa arii var buut bail no laimes, kas ir tik liela, ka nav panesama un vairs nevar saprast vai taa ir augstaakaa laime vai augstaakaas cieshanas. Ja salda garsha ir 10 reizes saldaaka par cukuru, vairs nevar saprast vai taa ir salda vai ruugta. |
|
|
