| |
[Jul. 20th, 2034|10:17 pm] |
|
Vienreiz mēs gājām pa meža taciņu, un viņa strauji apsviedās apkārt kā biodejā ar seju pret mani. Lija viegls lietus, es noglāstīju viņas seju un matus, un viņa teica, ka tas ir "tik ļoti ļoti". Viņai patīkot jebkas, ko es daru, jebkurš pieskāriens. Viņai ir vienalga vai es dzeru vai nedzeru, bet, ja es viņas klātbūtnē intravenozi lietotu narkotikas, viņa "aizietu prom". Reiz viņa bija mani apskāvusi no aizmugures, un es pieskāros viņas kājstarpei, viņa čukstēja: "Netracini mani!" |
|
|
