| |
[Jul. 20th, 2034|04:54 pm] |
|
Par cilvēkiem, kuri nedzer nervu zāles (bet kuriem objektīvi to būtu vēlams darīt) - kuri par sīkumiem kliedz, bojā citiem garastāvokli, padara brīvdienas stresainākas par darba dienām. Viņu reakcija uz kaut kādiem dzīves sīkumiem ir apmēram tāda pati, kā man būtu par kaut ko tiešām dramatisku - kāda nāvi vai sakropļošanu, palikšanu bez dzīvesvietas, pēkšņu karu ar Krieviju utt. Interesanti vai viņu sajūtas tiešām ir tik ellīgas, kā man būtu šajās situācijās vai arī tas vnk ir viņu komunikācijas stils un nebūtu vispār jāuztver, ka viņi dramatizē, jo viņi patiesībā tā nemaz nejūtas? Jo ja viņi tā jūtas par katru nieku, tad viņu dzīve ir tīra, neatšķaidīta elle un man viņu ir žēl. Bet varbūt es visu esmu pārpratis un viņi nepārdzīvo to, ko izpauž. Kad viņi auro, tas ir vnk viņu izpausmes veids, stils, un to nekādā gadījumā nav jāuztver tā, kā tas tiek pasniegts. |
|
|
