Peec iespeejas nozheelojamaaks staavoklis: dziivnieka staavoklis. Es esmu mans kjermenis un manas vajadziibas ir apmierinaat kjermeni. Jaa, cilveeks pats ir savas laimes kaleejs. Cilveeka dziive ir lai veiktu gariigo attiistiibu. Senajos laikmetos taa tas tika uztverts. Tagad ir citas veertiibas un, taa kaa cilveeka aura netiek izmantota, la veiktu gariigo attiistiibu, to izmanto deemoni, lai barotos no cilveeku auras un citiem produktiem. Jo dzljaakaa tumsiibaa ir cilveeki, jo vairaak pakljauti deemoniem; jo vairaak pakljauti deemoniem, jo dziljaakaa tumsiibaa nonaak. Viena lieta stimulee otru.
Citas gariigaas discipliinas... Nu joga, visu veidu jogas. Filosofija, dzimumatturiiba. Jebkas, kas attiira.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok. tas izklausaas sapraatiigi :) bet ljoti jau gribas domaat, ka tie deemoni ir paaarnestaa noziime kaa energjijas zaudeeshana un/vai tml., ne jau tumshpeleekas buutnes, kas planee kaut kur apkaart... bet. ok . pladies par skaidrojumu!
kaa tur ar tiem egregoriem? vai tas nevaretu but tas pats - kam piesledzies, ar to notiek energjijas apmainja. ja sledzies slikatam lietam, attiecigi apmainies ar sliktu energjiju, attiecigi mazaak labaas... kau kaa taa tur bija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Realitaate ir taada, ka deemoni pastaav. Taapeec, ka Dievs ir Miilestiiba un Briiviiba. Shajaa pasaulee mums nav draugu vai ienaidnieku, jo viss, kas ar mums notiek, labais un sliktais, ir muusu pashu karma (tas, kas ir nopelniits un kas ir gribeets). Ja Dieva pasaulee buutu iespeeja izveeleetis tikai labo, tad nebuutu briiviibas un dveesele nebuutu pilniibaa laimiiga. Dveeselei ir absoluuti nepiecieshama briiviiba, pat, ja taa buutu briiviiba sevi pamociit (kljuut par deemonu, nonaakt elles apstaakljos).

(Reply to this) (Parent)