| |
[May. 6th, 2034|11:54 am] |
|
Bet tās pēdējās vivencijas bija vispār eņģeliskas. Beigās es iegāju tīrā mīlestības sajūtā, bez bailēm, domām. Tas bija pa pāriem un vienam ir acis cietun otram vaļā. Un tas, kam ir vaļā, aizved "aklo" pie cita aklā un tad viņi var viens otram pieskarties. Un tad cits pavadītājs viņu ved tālāk pie cita aklā utt. Un tu nezini, kas tevi ved un pie kā tevi ved. Dažreiz tev šķiet, ka zini, bet beigās izrādās, ka kļūdījies. Un pašās beigās bija aplis, kur skanēja dziesma (kristiešu), kur bija vārdi: "HAPPY DAY, HAPPY DAY!". Ļoti augstas vibrācijas bia telpā. |
|
|
