| |
[Apr. 13th, 2034|09:48 pm] |
Ar dvīņu liesmu aizgājām pie mūsu draugiem uz viņu dārzu. Gundega bija aizgriezusies, bet Kārlis teica, ka viņa negribot mani redzēt, jo es runājot muļķības. Es sapratu, ka tas laikam ir par to, ka es pieļāvu domu, ka viņas depresija varētu būt saistīta ar mēnešreizēm. Es viņai uzliku roku uz pleca un pieminēju savu MR komentu, un tad viņa man sāka spert un sist pa galvu. Un tad mēs devāmies prom. Sēdējām pie upes un runājām par to, kā dzīvot tālāk. Viņi man bija tik labi draugi. Vēlāk Gundega atrakstīja sms, ka atvainojas un es aizrakstīju, ka turpmāk centīšos izteikties smalkjūtīgāk.
Tā tas notiek. Pat, ja tu kādu mīli un vēli tikai labi, tāpat vari atrauties pa muti, ja vnk runā to, ko domā. |
|
|
