| |
[Apr. 7th, 2034|07:59 pm] |
Šoreiz mēs bijām tikai 7, bet nebija sajūtas, ka mūsu būtu maz. Justīne izstāstīja par savu neseno atgadījumu, kad viņa vēlējās atklāt ielu mūzikas sezonu ar savu kokli. Kad viņa gāja uz parku spēlēt, viņa lūdza eņğeļus, lai dod viņai kādu zīmi, ka viņa te ir savā vietā un viņai te ir jābūt. Kad viņa bija beigusi spēlēt un devās prom, viņu kāda sieviete sauca apstāties. Sieviete, visa baltā, pieskrēja pie viņas, sniedza 10 eiro un teica, ka viņa domā, ka Justīnei te ir jābūt un šeit ir viņas vieta.
Mūsu mācību grupu, starp citu, sauc "Eņğeļi" (iepriekšējās divas sauca par "Pingvīniem" un "Baudītājiem".
Šodien bija īpaši maiga savienošanās, kur kādā brīdī divas sievietes mani bija apskāvušas, sapņaini smaidīja un izdvesa apmierinājuma nopūtas. Tas boja pēc ieiešanas transā un vivencijā. It kā man tikko būtu bijis sekss ar viņām abām, it kā būtu brīvdiena, nekur nebūtu jāiet, fonā skanēja mierīga mūzika un sajūta bija nirvāniska.
Es parunāju ar Alehandriju par dzīvi Argentīnā un biodejas skolu. Par seksuālajiem aspektiem. Austrijā kāds sāka vadīt kailo biodeju, bet pēc dažām nodarbībām cilvēki sākuši nenākt (bet kailā biodeja notiekot Brazīlijā, džungļos). Kāds skolotājs esot aizvēris logus un pamudinājis seksu biodejā, bet tas esot salauzis attiecīgo grupu un cilvēki atkrituši.
Mēs dejojām vīrišķo un sievišķo. To, kas iet uz mērķi un to, kas relaksējas. Tas man bija nozīmīgi, jo es esmu savā ziņā daoists (t.i. daudz domāju par iņ un jaņ). Avots grib paplašināt savu zonu, tāpēc sūta vecākās un elastīgākās dvēseles uz tādām dimensijām kā šī. Kur sākumā mēs karojam un cīnāmies, bet kaut kādā brīdī tur vajag ieaicināt sievišķo enerğiju, lai atvestu paradīzi uz šejieni - šo dimensiju. Sievietes visu padara mājīgu un baudāmu un paradīze ir mūsu mājas, kur mēs vienkārši baudām esamību. Kur vairs nav jākaro un jāgriež galvas. Vienkārši baudām brīnišķīgu, graciozu, filigrānu dzīvības eiforiju. |
|
|
