Es draudzeni (atšķirībā no daudziem dalbajobiem) neuzskatu par privātīpašumu, jo es viņu cienu. Viņa pieder sev un pati izlemj vai dalās ar savu mīlestību ar vēl kādu. Kā es uz to reağēšu, tā jau ir manaproblēma vai arī - mūsu visu problēma, bet es nebūšu tas dalbajobs, kurš ar varu centīsies kontrolēt savu draudzeni, jo manā grāmatā tas neliecina ne par cieņu pret viņu, ne par pārliecību par sevi, bet es, kā jau minēju, apvienoju abas šīs lietas (cieņu pret savu un citu brīvo gribu, un cieņu pret sevi). Es neesmu kaut kāds Santas Ivans, kurš savu kucīti tur īsā pavadā, jo... nav pārliecināts par sevi kā vīrieti.

(Reply to this) (Parent)