| |
[Dec. 8th, 2032|03:41 pm] |
|
Runājot par deju, kāds draugs teica, ka viņam ir pārāk pragmatisks periods, lai viņam patiktu problēmu risināšana caur deju, reizēm zem vielām, kad rokas aug no dirsas un nemak reāli risināt problēmas". Es deju uzskatu nevis par līdzekli, bet par mērķi. Mēs dzīvojam, lai piedzīvotu ko patīkamu, pa lielam - lai mīlētos ar pasauli. Deja ir tas brīdis, kad jūties kā: Tieši šī mirkļa dēļ es dzīvoju. |
|
|
