| |
[Aug. 14th, 2008|03:26 pm] |
|
Es gribēju braukt mājās, man bija tā jocīgā sajūta. Kad šajā realitātē ir sāpīgi uzturēties un gribās atslābināties un aizvērt acis. Bet nekādi kosmosa ceļojumi man nenāca. Bet atnāca sms, viņa rakstīja, ka ir slikti un vajag satikties. Viņa raudāja man uz pleca, es neko neteicu, bet sapratu, ka mēs esam līdzīgi. Un jebkurš izsacīts vārds būtu nevietā. Un mēs braucām pie manis. Es tā arī neko nevarēju pateikt, jo māku būt psihaterapeits tikai tiem, kas tic Dievam. Un tad mēs smēķējām un tad mēs gulējām. |
|
|
