| |
[Oct. 25th, 2024|10:39 pm] |
Varbūt rītdiena būs gudrāka. Šodien es burtiski vienā brīdī apdomāju: "Ko Tramps darītu manā vietā?" Dvīņu liesma teica, ka atrisinātu to pozitīvā veidā. Un tas nenozīmē bēgšanu. Don't be pussy, be a man! Kā jau Visums man nesen deva mācību, ka "iedot pa muti var ar mīlestību", tagad Visums man dod līdzīgu mācību: "Cīnīties var arī bez emocionālajām sāpēm". Bet šoreiz tās sāpes vnk tur ir un neiet prom. Lai gan es darīju dažādas pozitīvas darbības. Ir milzīgas skumjas un sāpes un tā tas ir gandrīz katrreiz, kad es komunicēju ar attiecīgo cilvēku. Man vēl nav skaidras stratēğijas, ko darīt. Varbūt trūkst gara spēka? Mans depresijas cēlonis ir tāds, ka man ar šo cilvēku VAJADZĒS saskarties, ja es negribu atteikties no sava bērna! Gandrīz vai gribās ielekt Daugavā. :D
Karoče pirms taisiet bērnu, apdomājiet labi, vai jūs to darāt ar cilvēku, ar kuru 1)jums vajadzēs vēl daudz saskarties; 2)kurš jūs mēğinās turēt par ķīlnieku, izmantojot jūsu mīlestību pret jūsu bērnu. Es negribēju šādas enerğijas. Bet ir jāuzņemas atbildība par savām pagātnes izvēlēm.
Tātad: 1)nebūt mīkstajam; vai 2)nebūt neviena ķïlniekam? |
|
|
