|
Oct. 22nd, 2024|08:28 pm |
Ja materiālists spēj pieņemt domu, ka matērija eksistē bez cēloņa, vienmēr ir eksistējusi un vienmēr eksistēs, tad kāpēc viņš nespēj pieņemt ideju par to, ka: ar mūsdienu zinātnes instrumentiem vāji uztverama vai neuztverama substance - apziņa/dvēsele/gars eksistē bez cēloņa, vienmēr ir eksistējusi un vienmēr eksistēs? I mean, nevajag atsaukties uz neticību fantastikai, jo fakts, ka matērija eksistē nevis neeksistē un, ka tā ir laimīgas sakritības rezultātā radījusi šo pasauli, ir tikpat liela fantastika (un es gribētu argumentēt, ka savā ziņā vēl lielāka) kā tas, ka eksistē mūžīgā apziņa, kas spēlējas un izklaidē sevi, radot un piedzīvojot Visumus.
Es šeit specifiski gribu izcelt to, ka materiālisti IT KĀ domā, ka lietas var eksistēt tikai tad, ja šai eksistencei ir cēlonis (un tāpēc dvēsele nevar eksistēt, jo tās eksistencei nav fiziska cēloņa). Bet kā ar faktu, ka matērija kā tāda eksistē bez cēloņa, kad loğiski būtu vienkārši neeksistēt nekam? |
|