| |
[May. 24th, 2024|03:44 pm] |
Nostopēju taksistu, kurš man ļečīja, cik svarīgi ir pelnīt naudu, piemēram, strādājot par taksistu, nevis dzīvot mežā, ierakstīt mūziku u.c. Pēc tam vēl kādu laiku centos viņu dabūt laukā no savas sistēmas. Atgādināja kādu npaziņu, ar kuru vairs nevēlos kontaktēties. Šie karotāja arhetipa naudas pelnītāji, viņi ir tik pārliecināti par savu vienīgo patiesību, gluži kā evanģēliskie kristieši vai kas tamlīdzīgs. Savā ziņā nav nekādas atšķirības. Un viņi vienmēr strādā kaut kādos garlaicīgos darbos, piemēram, par taksistiem, celtniekiem, mežstrādniekiem. Es nesaku, ka visi, kas strādā garlaicīgos darbos, ir slikti, bet tas nav kaut kas, ko vajadzētu sludināt ar tādu pārliecību kā evanģēliskajam kristietim, kurš pārliecināts, ka, ja viņš tevi nepievērsīs vienīgajam pareizajam ceļam, tu nonāksi ellē, ko Dievs tev ir sagatavojis. Varbūt vnk tās ir jaunas dvēseles, kas nezin, ka ceļi ir dažādi un kas der vienam, neder citam. Visi jau cenšas iedot citiem to, kas ir derējis viņiem pašiem, pieņemot, ka citi ir tādi paši kā viņi. Ir viens liels noslēpums. Lai arī ārēji cilvēki ir samērā līdzīgi - tiem ir divas kājas, divas rokas utt., tā ir tikai ilūzija par līdzīgumu. Patiesībā cilvēki ir ļoti dažādi, ar dažādām vajadzībām.
Bieži vien, kad man nākas diskutēt ar šiem pārliecinātajiem cilvēkiem, es tikai izliekos, ka diskutēju, jo neredzu iespēju vai vajadzību kādu pievērst "savai ticībai", tāpēc nemaz nepasaku visu, ko domāju. Reāli: mums naudas sistēmā ir augstākais 7 gadi. Es labāk būtu nabadzīgs laukos nekā bagāts pilsētā, kur vienīgā vērtība ir, ka ir dzīvokļi ar atslēgām un iela nenāk tavā privātajā telpā, bet nav nekāda meža, ir tikai stress, mašīnas, nedzīve, trolejbusi. Kāda jēga būt bagātam šādā vidē? |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}