| |
[Apr. 4th, 2024|12:35 am] |
|
Bija pagājuši 14 gadi līdz es varēju kādam piedot negatīvu aprunāšanu aiz muguras. Tajā pašā dienā mani atkal (cits cilvēks) aprunāja aiz muguras un es vēl neesmu piedevis. Jo tur salikās vairāki apstākļi kopā, kas radïja aizvainojumu vai skumjas. Manai dvīņu liesmai kāda sieviete, kura it kā redzot, teica, ka manī ir būtne. Nu labi, ir vai nav, tas ir cits jautājums, bet kāpēc neteica man sejā? Jo es esmu pārāk neglābjams un bija jādomā, kā pasargāt no manis dvīņu liesmu? Vienīgo cilvēku, kas mani pa īstam mīl. Un otrkārt, mani apbēdina, ja cilvēki neredz manu patieso būtību un šī būtība ir tuva Avotam nevis tāda un šitāda. Un treškārt: sievietēm bieži ir bail no manis, jo mana enerğētika ir savādāka nekā vairumam un savādākos cilvēki bieži vien notur par sliktajiem. Cilvēkus, kuru enerğijas ir neparastas, savdabīgas un neizprotamas. |
|
|
