| |
[May. 31st, 2009|10:15 pm] |
Biju fantastiskos laukos. Ai tur bija jauki. Nesankcionētas sarunas sveču gaismā ar meditācijām un sadziedāšanām. Eņģeļiem līdzīgas būtnes, Debesīm līdzīga atmosfēra.
Dažas lietas gan mani satrauca. Bet tas bija mans ego. Man Dievs māca vienu:
- Nevienam mēs patiesībā neesam vajadzīgi, tikai Dievam mēs esam vajadzīgi.
- Tu esi foršs. Tu esi reāli foršs.
Vispār labi, ka kāds mani uzmundrina. |
|
|
