| |
[Jul. 13th, 2023|12:50 am] |
Šodien lija lietus, mēs strādājām gaterī ar Miku. Viņš uzvilka lietusmēteli, bet es izģērbos pliks. Īstenībā Mikus ir lielākais nūdists. Viņš ir no Cēsīm, seitojis, dzēris, dročījis, rakstījis dzeju, kāvies (piekāvis džekus, kas nav no Cēsīm, kāvies pat ar Ozolu un Gačo). Viņa sociotips ir balzaks. Respektīvi tas ir duālais napoleonam, kas ir Linda. Kad es pirms 4 gadiem atgriezos no vipassanas meditācijas retrīta (tā paša, kur pašlaik ir mana dvīņu liesma), Linda bija kopā ar Miku, lai gan vēl pirms meditācijas retrīta viņa bija kopā ar mani. Well, es esmu jeseņins un man ar napoleonu ir pusduālās attiecības, kas, kā zināms, ir mazāk nekā puse no duālajām. Galu galā viņa noraidīja savu duālo un izvēlējās pusduālo (mani).
Vakarā bija Rotas dzimšanas diena un mēs aizgājām ciemos ar kūku un dziesmu. Un sēdējām tajā mazajā, jaukajā mājiņā. Es apzinājos, ka tā īsti nepazīstu Rotu, bet vēlētos iepazīt. Vienkārši nav sanākusi situācija to izdarīt.
Šis atgadījums (kad sieviete no diviem vīriešiem izvēlējās mani) vairo manu pašapziņu. Es atceros, ka vēl 2 meitenes, ieskaitot manu dvīņu liesmu, mani uzskatīja (vismaz sākumā) par slikto zēnu, lai gan esmu pretty much labais zēns (bet sievietēm patīk sliktie zēni, jo viņi kaut kādā mērā atspoguļo alfa (nevis alva) vīrieti jeb dievišķo vīrišķību).
Kad es biju pie Agnese Bērziņas (un es ļoti novērtēju šo sievieti), viņa ar mani runāja par radīšanu un manifestāciju, bet šī manifestācija rodas no dievišķās vīrišķības. Tas nav tā, ka mana dvēsele būtu studējusi pārāk ilgi sievišķo vai nebūtu pietiekami vīrišķīga. Kaut kāds cits tur gļuks bija noticis, kas apstādināja radīšanu, bet radīšanas atgriešana lielā mērā saistīta ar dievišķās vīrišķības apzināšanos sevī. |
|
|
