| |
[Jul. 6th, 2023|02:50 am] |
Viņa ir aizbraukusi, manā sirdī maiga, sildoša mīlestība, atceroties, kā viņa parādīja man "peace", kad šķīrāmies un iekāpa mašīnā. Vēlāk vēl pēdējo reizi piezvanīja un mēs beidzām sarunu ar: " Lai tev labi iet." - "Tev arī". Visu dienu es strādāju ar džekiem, kārtojot dēļus, klausoties "Rainbow" dziesmas, nogrimstot domās par to, cik daudz ir dots. Mēs uzskatām, ka darām lielu lietu, draudzējoties ar Zemi un saucot viens otru par brāļiem un māsām. Jaunais laikmets pienāks, darot vienkāršās un "mazās" lietas. Mums ir jāsteidzas ar materiāla zāģēšanu, savādāk tas bojājas un gatera īpašnieks grib, lai mēs ātrāk pabeigtu. Bet mēs neesam cilvēki, kas agri ceļas vai agri iet gulēt (īpaši jau es). Vēl vairāk es priecāšos, ja šī vasara nebūs skandināviska un 20 grādi nebūs tās augstākais sasniegums. Jāuzceļ tualete un malkas šķūnis - tad šogad vismaz kaut kas būs uzradīts uz jaunās zemes. Jānoliek treileris, jāuzliek saules baterijas.
Tā ir mana dvīņu liesma. Vai tad daudzi nav satikuši savas dvīņu liesmas? Es nezinu. Izskatās, ka citi spēj dzīvot kopā arī ar būtnēm, kas nav viņu dvīņu liesmas, bet man vajadzēja specifiski dvīņu liesmu. Es esmu atradis savu mīlestību. Un, kad ciuvēciņš ir atradis īsto ciuvēciņu, viņam vajag to turēt ar abām rokām un nelaist vaļā! |
|
|
