| |
[Jun. 10th, 2023|01:56 am] |
|
Pēc darba dienas mēs uzpīpējām zaļo un iedzērām aliņu, tas bija labs trips, man nebija slikti, es pat aizmirsu, ka uzpīpēju, bet Mikus un Emīla stāvi tumsā, koku lapotnes un mājīgā atmosfēra radīja bērnības sajūtu. Kādas bērnības? Dvēseles bērnības. Šis nav augstākais punkts, ši varēru būt arī dziļa dziļa pagātne manam nākotnes es. Pagātnes, kad es biju es - drošībā, priekā un dabā. Pēc tam mēs iegājām pie Mikus, viņa mājīgajā mājiņā, viņam bija liels logs un aiz tā nakts koki - lielas egles. Šī egle arī bija manas dvēseles bērnības egle. Dvēseles bērnība, jā, mēs sērfojam. |
|
|
