|
[Apr. 3rd, 2021|12:53 am] |
Dažreiz, lai kaut ko nestu šajā pasaulē, vajag atkailināties. Man ar atkailināšanos nav problēmu, es esmu, kā Marta teica: grafomāniskais ekshibicionists (vai tamlīdzīgi). Patiesībā es gribētu rakstīt DAUDZ atklātāku dienasgrāmatu - par visām savām hujņām, trūkumiem un kompleksiem, bet es tur vēl neesmu. Manī nav tik daudz drosmes. Tikko tu atkailinies, būs cilvēki, kas par to ierēks. Cilvēki, kas paši to nekad neuzdrošinātos. Cilvēki norādīs uz taviem trūkumiem, par kuriem tu pats esi rakstījis, nenojaušot, ka viņiem pašiem piemīt trūkumi. Ticot, ka, ja tos "pagrūž zem paklāja", tad to nav un, ja rāda cilvēkiem tikai savu pozitīvo, tas ir vienlīdzīgi ar būšanu pozitīvam. |
|
|