tik īsā laikā tik milzīgs ārprāts.

+ mana mīļā, lieliskā, Miss Fotogēniskā Atmiņa, padari mani par laimīgāko morālo psihopātu manā fakultātē lekciju rīta cēlienā, lūdzu. tu vari tādu stāvokli panākt, man palīdzot atcerēties tik daudz informācijas par the UK ģeogrāfiju, lai es to testu izķiepju vismaz uz 4. man šobrīd vairāk nevajag. ka tik ir nokārtots.

man besī, ka cilvēki man liek justies vainīgai pat par lietām, par kurām man reāli nebūtu jābūt tādai...

---
Es visticamāk savu vēlmi komunicēt ar nepareizajiem cilvēkiem milzīgos apjomos kompensēšu ar milzīgu klabēšanas apjomu. Sev, citiem, nevienam. Galvenais taču ir dabūt no sevis ārā visu to, kas sakrājas. Morālajai profilaksei.

Mūzika te ir, te nav.
Adaptols tomēr ir uzlabojis manu atmiņu.

Un -
In many ways you're the halo that keeps my spirit alive

Sarkano apelsīnu skrūve ar grenadīna sīrupa piedevu vienai pie pc. Yesss. piedzeršos un iešu gulēt

Man ir lomkas. Nē, man ir LOMKAS, vo. Bet esj esu stipra, es tiešām esmu stipra. Ļoti. Man vismaz sev jāpierāda, ka varu būt stipra un... nerakstīt, nezvanīt, neatgādināt par sevi (lab, es no rīta nofeiloju ar šo apņemšanos, bet ja jau pa visu dienu neko man nevarēja nekā, nu, tad nevajag ar, man vnk ir JĀBŪT stiprai).

bet vai ku ļoti gribas vnk brēkt look at me, imma here, please say something, I want to hear your voice.. nananaāa, tizli enīvei

Ah, un pēdējā laikā gulēt ir forši. Jauki, jocīgi un mazliet reāli sapņi rādās. Un vispār, man vnk gribas pateikt -- "esi man tā, lai es jūtu cik ļoti to vajag tev".

nedēļas beigās es dziedāšu
"Just watch my wildest dreams come true
Not one of them involving (you)"

Is this how it feels
To reach rock bottom
Want to know how it feels to be forgotten?
Hoping to find a saviour
I've lost my way

In Flames -- Sober & Irrelevant

pie velna vīriešus, ir kaķi un šokolāde

mans nabaga, nabaga potenciālais nākotnes vīrs!! Es tak tās kāzas absolūti noārdītu līdz pamatiem. LOL, tikko sapratu, ka man arī visi tie plīvuri, nu, tā, ne sevišķi... Tā vieta es mierīga varētu būt ar Vivienne Westwood radziņiem. Nu, baigi smuki, manuprāt...

Vakardiena bija ļoti dīvaina ļoti daudzu iemeslu dēļ.

Ignorēsim manu negulēšanu un arī to, ka es kaut kādu mistisku iemeslu dēļ no rīta sāku pētīt kāzu kleitas (man jau tik tālu smadzenes daskalotas, ak vai). Tad, kad es beidzot nonācu autoostā, lai dotos uz Liepāju (tas man izdevās pēc trešā mēģinājuma...), man uzklupa kaut kāds vīriešveidīgais. Nu, sāka pavisam nevainīgi ar apjautāšanos vai pareizi atnācis, lai līdz Saldum tiktu. Un es jau arī laba un mīļa, atbildēju. Pēc tam likās, ka šis diez vai liks mani mierā. Un man tāaaaa, nu, vnk, TĀAA negribējās runāties visu ceļu. Pat teksts "tu izskaties pēc jaukas meitenes" uz mani nekādu dižo iespaidu neatstāja, kā vien iespēju atbildēt ar to, ka neesmu tāda vis' un izsakts, anyways, ir maldīgs. Next thing I know, šis jau ir pie citas meitenes ar tikpat mazticamu tekstu. Es pat pasmīnēt atļāvos, Jēzus, esmu ļauna!
Te gan Karma man par manu nejauku atriebās, blakus man nosēdinot onkulīti, kas bija 2x es. Nebija forši. Smuki biju iespiesta visu ceļu un nejutos labi, ka kāds konstanti ir manā personiskajā zonā. Rarrr, ļoti nepatīk, ka sveši cilvēki lien man klāt. Tā gan īsti nebija līšana klāt, bet nu kamõn. Pustukšs busiņš, varēja tak apsēsties kkur citur, abiem būtu tikai ērtāk.
Kad beidzot nonācu Liepājā un nosecināju, ka telefonu tomēr neesmu pazaudējusi, lai gan varu zvērēt, ka man likās, ka šis nejaukā kārtā kaut kur aizkritinājies prom no manis, man, erm, uzklupa tante. Prasīja cigas, kuras man nav un diez vai jebkad būs, ja, nu, vienīgi es kādam paciņu nospertu. Kad šo informācijas devu apgrieztā variantā pateicu minētajai dāmai, viņa atvainojās un tad paziņoja cik ja krasivaja. Lāaabi.

Kas ar pasauli noticis un kas manī mainījies?

Es, protams, esmu es un nolēmu, ka mr Koļītājs vnk bija lame čalis, bet the Cigu dāma normālā kondīcijā.
Un šobrīd šī Es priecājas par saviem kaķiem un jūtas labi Liepājā, negribu prom braukt, bet kā tas ir vnm, sestdienas rītos prombraukšana ir kā liels melns bubulis acu priekšā.

pirmā kāzu kleita, kas man likās kaut nedaudz ņemama, bija melna.