Sāku jau domāt, ka mr Tētus aparātkungu man bildes burt sanāca labāk, līdz atcerējos, ka jau aši knaši paguvu visas apkaunojoši miglainās bildes izdzēst, lai pati vairs neredzu cik šausmīgi zaļa es tai visā dižajā mākslā esmu.

Biju nenormāli nogurusi. Nu, ļoti. Protams, šī sajūta noturējās līdz brīdim, kad es gulēju gultā un centos atslēgt pasauli. Neizdevās, piecēlos, papucējos, pakvēpināju vīraku un nolēmu, ka man pofik, es braukšu uz Liepāju tagad no rīta, jo tāpat nav nekā labāka ko darīt, bet kamēr nāk tie 700, es beidzot saknibināšu pāris publicējamas bildes.

Un jā. Es nolēmu, ka man milzu kļūda bija neiet prom, tad kad attiecībās lietas sāka brukt. Es nezinu pie kādiem diegiem es turējos, bet tagad pat tie ir iziruši.

Man atkal garšo kapučīno. Jau otro dienu sirdī dur. Pārtieku no kafijas un vēl mazliel. Man pārmet, ka pa maz ēdu. Man vairāk nevajag. Notiek visādas labas lietas. Esmu konstanti noguris. Dzīve lēnām atkal sāk palikt jauka. Ah, un visu dienu dziedu :

Please heal me, I can't sleep
Thought I was unbreakable, but this is killing me
Call me, everything, make me feel unbreakable,
Lie and set me free

In Flames is love.

Jēzus, cik labi, ka tīņa gadi ārī kaut kad relatīvi beidzas. [un es beidzot varu sev atļaut pāris stundas meiga]

Gribu skūpstīties. Lūpas pilnīgi kņudinās. āaarrrgggh!

man lēnām atkal sāk viss notikties tā, kā vajag. Joprojām fascinē tas, ka cilvēki tomēr apstājas un saka -- āaw, forši, ka tu atkal esi ar mums! Nevaru beigt brīnīties, kad atklāju, ka cilvēkiem tomēr patīku. Jocīga sajūta.

Bet ko es jums, dārgie cilvēki, kuri nezin kādu iemeslu dēļ ir ieblandījušies šajā neta kaktā un lasa manus piedzīvojumus, pateikšu --
es precēšos aprīli. Vēlu, bet gana laicīgi, lai vēl būtu īstais pavasaris un skaisti. Precēšos arī pa smuko, un ne bez trakā. Ir skaidrs, ka notiks visādas normālas ārprātības un pati galvenā būs lēkt kanālā vai skriet jūrjā iekšā. Tas nekas, ka aprīlis un visticamāk vēsi, winkwink.

"happiness please come home"

muahahā, in In Flames I trust.

1. My mother taught me TO APPRECIATE A JOB WELL DONE.
"If you're going to kill each other, do it outside. I just finished
cleaning."

2. My mother taught me RELIGION.
"You better pray that will come out of the carpet."

3 . My mother taught me about TIME TRAVEL.
"If you don't straighten up, I'm going to knock you into the middle of next week!"

4. My mother taught me LOGIC.
"Because I said so, that's why."

5. My mother taught me MORE LOGIC.
"If you fall out of that swing and break your neck, you're not going to the store with me."

( more reasons )

aaaw, LOL. Tikko sapratu, kā māsas piekabinātais "><>" pie vārda iekštan draugiem ir kristiešu zīmes internetizēta versija. Es brīžam esmu tik, tik neattapīga, damn. Un ja jau mēs par kristiešiem -- kaut kas nāvīgs šeitan. Side-hug!!

Spriežot pēc personality testa kaut kādā tur online vietnē, tādu cilvēku ar tādu personality type, kāds ir mans, ir tieši 2% no visiem, kas tos konkrētos testus ir pildījuši. Nav brīnums, ka es esmu tik vientuļa un, erm, riskējot izklausīties pēc kaut kāda LOL, emo, nesaprasta.

cik briesmīgi pavadīta nakts. Neesmu nemaz izgulējusies. Pa pusei murgujo, pa pusei nezinu ko darīju (nu, vismaz laimīgi sapņi tie diez vai bija). Esmu ļoti izbesījusies. Galva plīst pušu. Man nav forši. Un es nejūtos laimīga. Nemaz.

Ir pazudis mans Olympus. Bet labā ziņa ir tāda, ka man ir pāris stundas, lai viņu atrastu. Veiksmi, ahahahā.

Es vēlētos iemācīties tik daudz nedomāt. Man ir sasodīti nolādēta tendence pāranalizēt lietas. Cilvēkus. Attiecības. Pasauli. Visu. Arrgh!

Klausos skumjas dziesmas par mītisko mīlestību un jūtos tā, it kā kāds dvēseli no krūtīm rautu ārā. Vai es jau teicu, ka man nav forši šodien? Hm.