man lēnām atkal sāk viss notikties tā, kā vajag. Joprojām fascinē tas, ka cilvēki tomēr apstājas un saka -- āaw, forši, ka tu atkal esi ar mums! Nevaru beigt brīnīties, kad atklāju, ka cilvēkiem tomēr patīku. Jocīga sajūta.

Bet ko es jums, dārgie cilvēki, kuri nezin kādu iemeslu dēļ ir ieblandījušies šajā neta kaktā un lasa manus piedzīvojumus, pateikšu --
es precēšos aprīli. Vēlu, bet gana laicīgi, lai vēl būtu īstais pavasaris un skaisti. Precēšos arī pa smuko, un ne bez trakā. Ir skaidrs, ka notiks visādas normālas ārprātības un pati galvenā būs lēkt kanālā vai skriet jūrjā iekšā. Tas nekas, ka aprīlis un visticamāk vēsi, winkwink.