un tagad man ir apmācies garastāvoklis dēļ visas tās atcerēšanās. dēm.

M : best kisser ever
A : You like to drink
R : Fuckin crazy
T : You're loyal to those you love
A : You like to drink

---

Man ir īpašs folderis kompī, kurā sagrūzti visādi aizvēsturiski .txt dokumenti. Čata logi utt. Tikko iesāku lasīt vienu no tiem; leģendāro izģērbšanas akciju @caurule. Palasīju pāris rindas, un mani pārņēma šausmas par pašas 15 gadus veco prāto.

Turklāt tas viss nelāgi sasaucās ar mani sapni šonakt. Ak, nelāgās atmiņas.

( blablah )

Burviigs gabals ir
The Guess Who - American Woman.

---

No kompja paarisntaleeshanas es visvairk izbaudiiju buushanu vienai maajaas un dziedaashanu liidzi smukumdziesmaam manaa iPod.

---

Beidzot sapratu, kaapeech man tas meldinjsh no American woman liekas tik liidziigs. Es varu vnk zveereet, ka kaut kaadaa muusu pashu Peerkona/Menueta gabala ir taada melodija. Kad skanjas kartes draiveri buus, noteikti atradiishu. Hrr.

Mikslī ar Bēthovenu, ImKu, Dead Can Dance, 500 feinākajām rock'n'roll dziesmām & manu /šobrīd/ mīļāko Rammstein dziesmu, es gatavojos pārinstalēt savu dārgumu.
Nez kā tas viss beigsies, ņemot vērā ka būtošu no USB (nez vai izdosies, bet CD, kurā ierakstīt Windovzu, mums nav; modernais flashkārdu laikmet, bļat).

Šobrīd uz servera kāčājas mana atlikusī mūzika, jau minētais mikslis, ko sazagos no papus, kad viņš skapi stellēja. [ jutos lepna gan par sevi, gan par tēti, ievērtējot viņa minī kolekciju -- mums tā dziesmu gaume lielos vilcienos ir ļoti līdzīga. es tik neesmu izaugusi līdz viņam tuvā ambientam un tādām lietām, turklāt viņš ir pārāk, umm, tētis, lai klausītoes manus smagos metālus] Man nav īsti ko darīties. Sāku jau domāt, ko es, pie visiem velliem, darīšu tad, kad formatēsies mani hdd. Cerams, ka tas neprasīs miljons stundu. [reals atkaites punkts man trūkst, jo pc pēdējo reiz pārinstalēja... umm, es neatceors kad :D]

Un vispār, es šodien pamodos 14. Sesija oficiāli izgulēta.

Over & out?

Brīnos par sevi. Es to studēšanu tomēr pārāk nopietni uztveru. Literatūras čuvaks vēl šodien esejas pieņema...
Bija tieši tāpat, kā ar filozofiju. Man likās šausmas, pasniedzējam ļoti labi. The Shout, ar kuru es tā mocījos, bija novērtēts uz nu tā, bet Why I Write šim ļoti patika. Man jau arī patika kā es to Orwella eseju analizēju, dažas vietas pašai likās labi noformulētas... BET bija viens ļoti liels mīnuss.. man nebija īsta nobeiguma tai esejai. Nosūtīju bez faktiski [to vienu teikumu nevar skaitīt; ļengans un vājš tas šķiet uz iztirzājuma fona].
Par spīti tam visam, viss labi.

Sesija caur!

p.s. - Kas Freibergam vislabāk patika, bija tas, ka es savām esejām arī virsrakstu uz rakstīju. Umm, no big deal, right? Bet nu pasniedzējam bija ūu, un - es tak neprasīju virsrakstu. Umm. Anyways.

Vakar vēlu saņēmu e-pastu no Literatūrzinātnes pasniedzēja; esejas pieņemts. It kā jau man vajadzētu reaģēt kā normālam cilvēkam pienākas, nopriecāties, ka parāds nebūs utt. Toties tagad es pārdzīvoju, ka nepārlasīju tās esejas pirms sūtīju, ka noteikti būs briesmīga atzīme dēļ kļūdām.
Ehh, cik nožēlojami.

---

Šodien bija itāļu valodas eksāmens. Noliku. Uz seši. Man briesmīgs robs vārdu krājumā, nespēju parunāt. Būs kaut kas jādara lietas labā, jo gramatikas daļu noliku necerēti labi.

be sorted @ nimbo.net

Khm,
esmu sagrauta, indeed.
Visu dienu, gandrīz vai non-stopā (kopš ~9 piecēlos no miroņiem) ganīju materiālus un murgoju eseju par "The Shout". Beigās nokavēju deadlinu. Pilnīgi brutāli pa veselām, umm, divām minūtēm. Tagad mocos pēc radošajās lomkās, ar pārliecību, ka radītās esejas ir absolūta izgāšanās, kuru pat nepiefiksēs kā iesūtītu darbu.
Nu, protams, students NAV students, ja tam nav parādu... tomēr tas nebija man mērķis pirmās sesijas ietvaros. Visbriesmīgāk laikam ir tas, ka man rīt atkal ir jāzubrās itāļu valoda. Plānā bija šodien/tagad uzmest runu, kura pirmdien būtu jāzin no galvas.. Yeah, RIGHT.
Man nav spēka. Garīgi.

Ļoti, ļoti pārdzīvoju savu veikumu. Liekas, ka lielāku sūdu (angliski) neesmu rakstījusi. Ja man likās, ka filozofijas eseja ir nožēlojama parodija par eseju, tad es nezinu kā lai apzīmē "The Shout".
Mana izteiksme, valoda tādā apjomā nonivilējas, noplok un izklausās pēc pliekanas, seriālos saklausītu frāžu, atražošanas, bet izpratnes par to, ko es pati saku. Nemaz nerunājot par veco, labo muldēšanu par vienu un to pašu. In the name of all that's saint, galvenais, lai ir min lpp.

Ceru, ka izgulēšu savu apātiju.

p.s. -- man normāli iecepī Rammstein - Hallelujah. Rammstein lirikas es cenšos nelasīt un priecājos, ka nesaprotu valodu. man patīk spēks un brutalitāte, ko dod viņu dziesmas. tad, nu, hallelujah ir tāda rihtīgi, rihtīgi enerģizējoša. [pat ja stāsta par priesteriem-pedofīliem]

Manuprāt,
Bēthovens ir tāds kā sava laika rokmūziķis. Spēks, mēn.