Veiksmīgu man piecelšanos pāris stundas vēlāk. Kā man patīk maitāt sev dzīvi, hell yeah! nevienam tu patiesībā neesi vajadzīgs; apzinies un samierinies.

Rīt divi kd, parīt vēlviens un es neko neesmu izdarījusi visas dienas laikā. So me.

---
Nav labs garastāvoklis. Ar visiem ~20 Gb mūzikas drausmīgi trūkst klausāmdziesmu, cik var to Blizz OST klausīties.
Patīk būt ar sevi, bet nepatīk būt vienai mājās.

Es jau, protams, saprotu, ka drīz man vairs nebūs biedri cibiņlasītāju, ja es turpināšu muldēties par savu WoW dzīvi, bet! BET!
Esmu sagrauta līdz kaulam. Tik tiešām! No kidding!

Es, kā Belfu paladins, kurš nevar ciest tos tītarmountus, biju priecīga, ka ir klases spec mounti. Tie zirgi tak tīri simpātiski. Un samaksāt goldu par (pirmo) mountu UN skilu bija normāls *squeee*!!
Anyways, tā kā esmu geeks, kuram patīk izpētīt visu no viena gala līdz otram un zināt visādas nianses par vidi, ko cilvēks vidējais nepūlās apgūt, naudu/materiālus krāt priekš epic mounta es sāku, imho, pat pirms pirmo mountu nopirku.
Un, goash kā es mocījos. KĀ ES MOCĪJOS! Dabūt kādu iet uz Stratholmu arī bija neiespējami. Duetā ar Vīrieti, kurš spēlēja ar bračas čaru, īpaši labi negāja arī. Beigās bija shēma, kurā piedalījās pats Vīrieša brača.
Un kad visas tās mokas pagāja, es biju jau half way to the 70. Izbesījusies, pāris reizi gribot vnk atmest ar roku un nopirkt to sūda tītaru nafik...

Un tikko es, klaiņojot pa WoWWiki uzzināju, ka ar patch'u, kurš kaut kad vēlā rudenī izlaists, epic mountu var iemācīties pie trainera tāpat kā pirmo. Ak, sirds lūzt.

Tad man vēl vismaz likās kruta, ka līdz TBC iznākšanu, ne visiem paladiniem izdodas to mountu iegūt, bet man ir. Kaut kāds bonuss klāt, kurš mazliet tākā atsvērtu tās mokas.
Un tagad visiem būs.

Nē, nu, es saprotu kāpēc tā, bet still. Gruzis ir.

Beidzot redzēju slavenos "Rīgas sargus".



Kopumā, laikam jau, man nepatika.
Kaut kāds mistisks Mārtiņš, kas sadzer ar Ulmani un vienpersoniski izplāno sargu taktiku, likās tāds jocīgs tēls. Elzas vai kā tur viņu, filmas garuma prātošana "kāpēc es viņu mīlu un vienmēr mīlēšu" lai scenārijam izdevīgā momentā paziņotu, ka, fui, es gaidīju piecus gadus, lai tad, kad sagaidītu, sapratu, ka nafik man nemaz nevajag to Mārtiņu, imho sagrāva visu `par ko tā filma vispār ir`. Tāpat tā viņu konstantā Elza!, Mārtiņ! dūdošana likās nožēlojama. Kaut kā tā sliktā formā atsit Eve!, Wall-E!!
Mulsināja mani tai filmā ļoti vieta, kur slavenais Mārtiņš atgriežas no karošanas visur rinķī apkārt pa Krievzemi. Brauc un tur lauks, kurā darbojas zemnieki. Un tad ir tēls, kurš pamāj, tad nospļaujas, savāc savu mundieri un soļo prom, aiz sevis atstājot (it kā) čupiņu mirušu ķermeņu. Joprojām nesapratu kas tas vispār bija. No sākuma likās, ka tur tā Elza guļ miruse, bet pāris momentu uz priekšu šī visai sprigana pielaiko uzvalku kungam. Nevarētu jau arī būt, ka šie tur visi izklājušies saulītē pasildīties, ja jau vienam tur miets caur roku izsists (kā vismaz izskatījās). Kaut kāds pavisam jocīgs moments.
Te iedomājos par visu to shēmu kā šie atkāvās no Bermontiešiem. Perfekti neatceros vairs tās orģinālās taktikas, bet kas man muļķīgi likās, tā Mārtiņa ilgā prātošana ko, nu, lai dara, ja jau neizšāvās tā signālraķete. Tas kā viņš paziņoja to "Atcerējos!" man lika domāt, ka šis čut ne atcerējies no sava dienesta morzes kodu vai nez kādus signālus. Tik ilgi censties atcerēties baznīcas zvanu zvanīt, kam pats blakus sēd, man personiski likās samērā muļķīgi. But it's just me.
Neskaitot tās galveno varoņu attiecības, mani visas filmas laikā tracināja duets Čakste/Ulmanis. Man likās negodīgi, ka Ulmanis filmā Čakstem pārmet, ka šis pa savu ādu domā, tā kurnēšana par cīnīšanos, pretošanos arī likās... Fui! Tie viņu savstarpējie dialogi arī bija tādi, nu... jocīgi. Te uz Jūs, te uz tu.
Vēl man nepatika, ka visas filmas laiku Ulmanis tika saukts par prezidentu, bet vienriez bija ministru prezidents. Umm, hello? Tajā laikā darbojās pagaidu valdība un Tautas padome? Tas gluži nevarētu būt iemesls kāpēc saukt Ulmani par prezidentu. Vismaz es tā uzskatu.
Vēl kas man likās jocīgi - lielais stress par Latvijas neatkarības neatzīšanu. Umm, UK Latviju de facto atzina nedēļu pirms neatkarības deklarēšanas, vai ar es kaut ko murgoju? Kaut kā man šķiet, ka UK bija sabiedrotu sastāvā. Tad kādas vispār runas par neatzīšanu? [nu, varbūt jau es kaut ko esmu smagi palaidusi garām, bet tomēr...]

Labi likās tas, ka vācieši runāja vāciski, Bermonts krieviski, bet latvieši latviski, LOL. Nevis tā, kā dažreiz ir - visi vienā valodā (vai kā gostu mednieku epizodē par Liepājas cietumu - spoki atbild angliski ).
Patika arī grafika, kas priekš LV likās samērā laba.

To conclude. Visas filmas laikā gaidīju reklāmas pauzi. Radās priekšstats, ka filma radīta tādam galīgam sākumskolas skolniekam. Varu tik iedomāties kādi brīnumi tagad rosās pa vēstures eksāmena esejām.

Viss, es eju gulēt.

Man pašai liekas mazliet jocīgi tas, ka mani tā saista mode, make-up un tādas izdarības, kas vairāk vai mazāk tiek asociētas ar seklumu, vispusību, lai gan es esmu cilvēks, par kuru parasti saka frāzes a la "tu par daudz domā", kuras loģika, šķiet, ir one-of-a-kind un dominē pār "aitas uzvedību barā". Karl Lagerfeld hardly iet kopā ar Renē Dekartu.

Anyways, kopumā tas piestāv manam raksturam/dvīnismam, I guess.

---
Pēdējā laikā normāli cepos ar "Es gribu uz UK". Nav man ne jausmas kur es esmu izrāvusi to, ka man vislabāk dzīvotos tieši tur, bet jau gadiem man ir tāda pārliecība. Viss saasinājās kopš sāku YouTube lietot arī kā self study resursu tieši minētā make-up jomā.
Diemžēl uzzināju ne tikai to, kā pareizi makijāžu zieķēt miljons variantos, bet arī to, ka pie mums ne sūda nav nieciņu. Uzzināju, ka ir MAC un viņu izslavētās otas, LUSH un ziepes, želejas, etc. tādas, ka jāmirst nost. Vēl jau minētais Illamaqua un vēl citi produkti, kuri LV nav, bet UK ir...

Labi, tādas preces, piedāvājumi ir samērā triviāls iemesls kaut kur pārvākties, protams.

( Tas jau nav viss, kas mani velk uz UK )

---
Klaiņojot pa The Net, uzgāju Londonas Fashion koledžu. Skan jau šmalki un tā, piedāvā visādas jaukas lietas studēt. Maksā gan miljonu, neko nesaprotu kas tur notiek, kas pa sertifikātiem vajadzīgi utt., bet skan tik šmuki nevertheless.
Taisni feini, ka kaut kad drīz būs mums seminarčiks par skolu būšanām pie mums un tur arā. Savādāk es vispār nesaprotu ko viņi no manis tur grib ellē ratā, kas tie par tādiem jocīgiem līmeņiem, honor = BA sistēmām un vispār, kāpēc izglītību tā jāsarežģī.

Ai, man parāk nāk miegs, lai skaidri domātu un saprastu ko es ar to visu vispār gribēju teikt...

Bet ko es varu pateikt - Tagad četrus gadus izmācīties lai pēc tam tādā koledžā iestātos un vēl piecus gadus tusnētu apkārt ar domu par dižu mākslu... Well, nekas labs tur beigās nevar sanāk -- parādi līdz ausīm, vecmeitās un vēl bez darba, un talanta.

Ak, es nabaga mazais cilvēciņš... [īstie, sirdi plosošie labumi man pagaidām atklājās iekštan bloga sadaļas]

Vēl viens iemesls migrēt uz UK -- Illamasqua. Burvīgs brends zīmols. Patīk sauklis - make-up brand for your alter ego. Dievinu piedāvātos toņu. Šie esot "inspirējušies" no 20. gadu Berlīnes, alternatīvās kultūras un ko vēl ne.

Promo bildēs ir vampirmeitenes, retro girls, femme fatale.
Nevaru vien beigt priecāties, kopumā so me.

---
Šorīt vieksmīgi nogulēju lekciju, par ko nebūt neesmu priecīga. Pavasaris, it's cool, tik tas gaišums no rīta bojā ikdienas ritmu. Liekas, ka visu kavēju kavēju... līdz nokavēju, if that makes any sense.

---
Vēl es varu pateikt, ka atrast miesas krāsas acu zīmuli Drogās ir samērā grūti.

Biju Liepājā, tagad ir bēdīgi.