Es jau, protams, saprotu, ka drīz man vairs nebūs biedri cibiņlasītāju, ja es turpināšu muldēties par savu WoW dzīvi, bet! BET!
Esmu sagrauta līdz kaulam. Tik tiešām! No kidding!

Es, kā Belfu paladins, kurš nevar ciest tos tītarmountus, biju priecīga, ka ir klases spec mounti. Tie zirgi tak tīri simpātiski. Un samaksāt goldu par (pirmo) mountu UN skilu bija normāls *squeee*!!
Anyways, tā kā esmu geeks, kuram patīk izpētīt visu no viena gala līdz otram un zināt visādas nianses par vidi, ko cilvēks vidējais nepūlās apgūt, naudu/materiālus krāt priekš epic mounta es sāku, imho, pat pirms pirmo mountu nopirku.
Un, goash kā es mocījos. KĀ ES MOCĪJOS! Dabūt kādu iet uz Stratholmu arī bija neiespējami. Duetā ar Vīrieti, kurš spēlēja ar bračas čaru, īpaši labi negāja arī. Beigās bija shēma, kurā piedalījās pats Vīrieša brača.
Un kad visas tās mokas pagāja, es biju jau half way to the 70. Izbesījusies, pāris reizi gribot vnk atmest ar roku un nopirkt to sūda tītaru nafik...

Un tikko es, klaiņojot pa WoWWiki uzzināju, ka ar patch'u, kurš kaut kad vēlā rudenī izlaists, epic mountu var iemācīties pie trainera tāpat kā pirmo. Ak, sirds lūzt.

Tad man vēl vismaz likās kruta, ka līdz TBC iznākšanu, ne visiem paladiniem izdodas to mountu iegūt, bet man ir. Kaut kāds bonuss klāt, kurš mazliet tākā atsvērtu tās mokas.
Un tagad visiem būs.

Nē, nu, es saprotu kāpēc tā, bet still. Gruzis ir.

* Esmu slima ar Video Games Live un World Of Warcraft mūziku, LOL.

* Vakar vēlu vakarā beidzot izsūtīja manus amazones pirkumus, kvīiii. Ātrāk nekā gaidīju, tagad tik sagaidīt.

Vīrietis atnāk mājās un saka man : "Tātad tev cita mūzika vairs neeksistē?"; tā lūk viņš darīja, secinot, ka es joprojām priecājos ap WoW OST.
Laikam jau sen bija jāsaprot, ka viņš mani nesaprot.

Un tad viņš man centās iestāstīt, ka varu tak ap traial versiju pačamdīt.. Bet, nu, kāds prieks līdz 20 lvl bakstīties, kad īstais tusiņš sākas krietni vēlāk. ;/

---
Baigais nogurums.

Dažādu iemeslu dēļ pēdējās dienas atkal dīdos ar vēlmi spēlēties WoW'u. Interesē kā tagad tur viss noteikās, gribas padauzīties apkārt un paleveļoties.

Tā kā dažs labs Vīrietis negrib spēlēties, izdzīvo anti-geimu periodu, man nekas cits kā vien plika gribēšana neatliek.

Es samierinos ar vēlmi, klausoties Official Game Soundtrack. Patiesībā baigi smuka mūziciņa, šorīt uz fakultāti desojot dikti labu garastāvokli ģenerēja. Bet es jau vnk esmu tāda tipa mūzikas cienītāja... Nu, sountracku mūzikas.
Orgrimmar'as city theme songs vispār rada tādu dīvainu, dīvainu sajūtu. Orgri bija mana mīļākā pilsēta, kā jau daudziem. Business & stuff, you know. Pat ja Silvermoons bija mans pirmais lielais citijs viņa tomēr man neiekrita sirdī tik ļoti, LOL.
Undercity man krita uz nerviem (dziesma ar ne īpaši).

Nesen atcerējos, ka manu pirmo čaru sauca Eroica, kas nozīmē to pašu ko heroic un toreiz man likās, ka kruts neims paladinam. Bet Arciona, mans tankadins, tā arī paliks 65 LvL... Vislielākās mokas sagādāja atcerēties druīda vārdu, kuru radīšanā es mazliet izpaudos... Gribēju Aer vienkārši, variāciju par gaisu, bet manā realmā jau aizsists bij'. Beigās sanāca Aerquer, un es neesmu pārliecināta vai tas vispār ir pareizais niks.

Anyways, man GRIBĀS spēlēties, lai gan apzinos, ka kamēr skola, tikmēr WoW'am vispār tuvumā nevajag atrasties. Laiku noēd taka tāds nelietīgs vampirellī. Tik un tā, spēle feina [un atkarību radoša indeed].