Beidzot redzēju slavenos "Rīgas sargus".



Kopumā, laikam jau, man nepatika.
Kaut kāds mistisks Mārtiņš, kas sadzer ar Ulmani un vienpersoniski izplāno sargu taktiku, likās tāds jocīgs tēls. Elzas vai kā tur viņu, filmas garuma prātošana "kāpēc es viņu mīlu un vienmēr mīlēšu" lai scenārijam izdevīgā momentā paziņotu, ka, fui, es gaidīju piecus gadus, lai tad, kad sagaidītu, sapratu, ka nafik man nemaz nevajag to Mārtiņu, imho sagrāva visu `par ko tā filma vispār ir`. Tāpat tā viņu konstantā Elza!, Mārtiņ! dūdošana likās nožēlojama. Kaut kā tā sliktā formā atsit Eve!, Wall-E!!
Mulsināja mani tai filmā ļoti vieta, kur slavenais Mārtiņš atgriežas no karošanas visur rinķī apkārt pa Krievzemi. Brauc un tur lauks, kurā darbojas zemnieki. Un tad ir tēls, kurš pamāj, tad nospļaujas, savāc savu mundieri un soļo prom, aiz sevis atstājot (it kā) čupiņu mirušu ķermeņu. Joprojām nesapratu kas tas vispār bija. No sākuma likās, ka tur tā Elza guļ miruse, bet pāris momentu uz priekšu šī visai sprigana pielaiko uzvalku kungam. Nevarētu jau arī būt, ka šie tur visi izklājušies saulītē pasildīties, ja jau vienam tur miets caur roku izsists (kā vismaz izskatījās). Kaut kāds pavisam jocīgs moments.
Te iedomājos par visu to shēmu kā šie atkāvās no Bermontiešiem. Perfekti neatceros vairs tās orģinālās taktikas, bet kas man muļķīgi likās, tā Mārtiņa ilgā prātošana ko, nu, lai dara, ja jau neizšāvās tā signālraķete. Tas kā viņš paziņoja to "Atcerējos!" man lika domāt, ka šis čut ne atcerējies no sava dienesta morzes kodu vai nez kādus signālus. Tik ilgi censties atcerēties baznīcas zvanu zvanīt, kam pats blakus sēd, man personiski likās samērā muļķīgi. But it's just me.
Neskaitot tās galveno varoņu attiecības, mani visas filmas laikā tracināja duets Čakste/Ulmanis. Man likās negodīgi, ka Ulmanis filmā Čakstem pārmet, ka šis pa savu ādu domā, tā kurnēšana par cīnīšanos, pretošanos arī likās... Fui! Tie viņu savstarpējie dialogi arī bija tādi, nu... jocīgi. Te uz Jūs, te uz tu.
Vēl man nepatika, ka visas filmas laiku Ulmanis tika saukts par prezidentu, bet vienriez bija ministru prezidents. Umm, hello? Tajā laikā darbojās pagaidu valdība un Tautas padome? Tas gluži nevarētu būt iemesls kāpēc saukt Ulmani par prezidentu. Vismaz es tā uzskatu.
Vēl kas man likās jocīgi - lielais stress par Latvijas neatkarības neatzīšanu. Umm, UK Latviju de facto atzina nedēļu pirms neatkarības deklarēšanas, vai ar es kaut ko murgoju? Kaut kā man šķiet, ka UK bija sabiedrotu sastāvā. Tad kādas vispār runas par neatzīšanu? [nu, varbūt jau es kaut ko esmu smagi palaidusi garām, bet tomēr...]

Labi likās tas, ka vācieši runāja vāciski, Bermonts krieviski, bet latvieši latviski, LOL. Nevis tā, kā dažreiz ir - visi vienā valodā (vai kā gostu mednieku epizodē par Liepājas cietumu - spoki atbild angliski ).
Patika arī grafika, kas priekš LV likās samērā laba.

To conclude. Visas filmas laikā gaidīju reklāmas pauzi. Radās priekšstats, ka filma radīta tādam galīgam sākumskolas skolniekam. Varu tik iedomāties kādi brīnumi tagad rosās pa vēstures eksāmena esejām.

Viss, es eju gulēt.