Dažādu iemeslu dēļ pēdējās dienas atkal dīdos ar vēlmi spēlēties WoW'u. Interesē kā tagad tur viss noteikās, gribas padauzīties apkārt un paleveļoties.

Tā kā dažs labs Vīrietis negrib spēlēties, izdzīvo anti-geimu periodu, man nekas cits kā vien plika gribēšana neatliek.

Es samierinos ar vēlmi, klausoties Official Game Soundtrack. Patiesībā baigi smuka mūziciņa, šorīt uz fakultāti desojot dikti labu garastāvokli ģenerēja. Bet es jau vnk esmu tāda tipa mūzikas cienītāja... Nu, sountracku mūzikas.
Orgrimmar'as city theme songs vispār rada tādu dīvainu, dīvainu sajūtu. Orgri bija mana mīļākā pilsēta, kā jau daudziem. Business & stuff, you know. Pat ja Silvermoons bija mans pirmais lielais citijs viņa tomēr man neiekrita sirdī tik ļoti, LOL.
Undercity man krita uz nerviem (dziesma ar ne īpaši).

Nesen atcerējos, ka manu pirmo čaru sauca Eroica, kas nozīmē to pašu ko heroic un toreiz man likās, ka kruts neims paladinam. Bet Arciona, mans tankadins, tā arī paliks 65 LvL... Vislielākās mokas sagādāja atcerēties druīda vārdu, kuru radīšanā es mazliet izpaudos... Gribēju Aer vienkārši, variāciju par gaisu, bet manā realmā jau aizsists bij'. Beigās sanāca Aerquer, un es neesmu pārliecināta vai tas vispār ir pareizais niks.

Anyways, man GRIBĀS spēlēties, lai gan apzinos, ka kamēr skola, tikmēr WoW'am vispār tuvumā nevajag atrasties. Laiku noēd taka tāds nelietīgs vampirellī. Tik un tā, spēle feina [un atkarību radoša indeed].