| |
[Feb. 23rd, 2018|03:42 pm] |
Mani drebina drebuļi un trīcina trīcekļi, kad iedomājos mūsu paaudzes vecumdienas. Jo lielo soctīklotāju masu sastāda gudrinieces (čalīšu arī pietiek, bet mazāk), kas zina, kā ir pareizi, un, ja tagad pilnā mērā izpausties traucē darbs un ģimenes stāvoklis, tad, sasniedzot laimīgos 65-70, varēs pilnā apjomā kretinēt, uzreiz pēc asinsspiediena mērīšanas metoties internetā visus mācīt.
Nav jau tā, ka tagadējās 70 gadnieces neko nejēdz. Kāds mazbērns visiem citiem par sodību tādai pamācītājai ir ierādījis facebook, un tagad viņai ir sajūta, ka jāsteidz apgaismot visu plašo pasauli.
Pašlaik vadu vienu priekš Latvijas mēroga plašu teritoriju aptverošu projektu, kuram ir arī facebook lapa. Un šitās 70 gadīgās klaburčūskas lien laukā no savām sasmirdušajām parpalām, rakstīdamas pamācošas vēstules, kurā blakus vienīgajam pareizajam ceļam uz laimi arī tiek detalizēti izklāstīta Baltijas reģiona iekšpolītika un sniegtas patriotiskas lekcijas, vienlaikus veltot daudz pamācību valsts pārvaldē.
Pēdējā šodien īpaši aplaimoja, beigās pierakstot, ka varu nepūlēties atbildēt.
Es, vienkārši, naktī guļu un sapņos redzu, kā es šo cilvēku zarnas tinu uz griežama iesma, vienlaikus izsitot visus viņu liekos zobus un sēdinot uz sakarsētiem plīts riņķiem.
Pats dumjākais, ka tu tādu guru pat nevari nosaukt par trolli, jo tas viņai būs tukša skaņa. |
|
|