| |
[Jan. 31st, 2018|06:44 pm] |
Kas mani kretinē teātrī, t.sk. arī Valmieras "Lūcī" - tā tīksmināšanās ap "viņa (viņš) visu sevi atdeva teātrim, mājās palika raudoši bāriņi, bet viņa (viņš) sevi sadedzināja uz skatuves un mājās nebija mēnešiem ilgi". Un tas tiek pasniegts ar tādu pārcēlu traģismu, it kā skatītāji būtu atbildīgi par to briesmīgo upuri un visa pasaule tagad mūžam būs parādā, jo bez kaut kādas izkrāsotas, no plaukšķināšanas atkarīgas pamuļķes (pamuļķa) civilizācija sabruktu.
Brauciet BAMus būvēt, ja šitā pārāk grūti, cēlās zvaigznes. Arī nebūsiet mēnešiem mājās, tikai tur jums neviens par to rozes un bonbonkas nepiešķirs. |
|
|