|
Jan. 21st, 2009|12:06 pm |
Reizēm nevaru atrast ne vismazāko motivāciju, lai strādātu.
Runas par "izdzīvošanu" tādas runas vien ir - kaut gan pāris reizes esmu palicis pilnīgi bez naudas, nekad nav bijis tā, ka nopietni draudētu bads vai palikšana bez pajumtes.. tās vienmēr ir tikai tādas potenciālas iespējamības, tomēr dīvainā kārtā pēdējo 10-12 gadu drudžainā rosība ir gandrīz ekskluzīvi veltīta šo iztēloto problēmu novēršanai vai attālināšanai.
Paradokss slēpjas tajā, ka koncentrējoties uz naudas pelnīšanu esmu pieņēmis itkā racionālus lēmumus, kas īstermiņā varbūt arī palīdzējuši šo naudu pelnīt, bet ilgtermiņā ievilkuši arvien dziļāk apnicīgu darbu dūksnājā, kas savukārt apgrūtinājis šīs pašas naudas pelnīšanu. |
|