| |
[Oct. 18th, 2009|12:37 am] |
Tātad pēc tukšā dzīvokļa dzerstiņa pacilātais rīta garstāvoklis palēnām vien dienas gaitā tenterēja lejup
Tika pacelta tēze, ka man nemaz neesot savas domas, tikai tik vien, cik salasīts grāmatās vai aizgūts no cilvēkiem, kuru viedokli es augstu vērtēju. Šodien visu dienu domāju par to, vai es patiesībā vispār spēju domāt. Kā atšķirt savas domas no citu ietekmēm? Vai ir bijusi kāda situācija, kurā es tiešām pats būtu kautko izdomājis, vai vienmēr tikai izvēlos kādu no gatavajām klišejām?
Tad vēl sajūta, ka man itkā vajadzētu dibināt kautkādus kontaktus ar cilvēkiem, vairāk tusēt, uzturēties sabiedrībā, kautgan faktiski neko no tā negribas - bet ar prātu saprotu, ka ir prieks, kuru es pats sev nevaru sniegt..
Dzīvoklī iedegtas visas gaismas, radio, pusizlasīta grāmata, apmēram šādi pavadu jau kādu desmito weekendu |
|
|