| |
[Sep. 23rd, 2009|02:11 pm] |
Prātoju, ka nekas man dzīvē nav sagādājis tik daudz tumšus brīžus kā darbs ar savām problēmām, termiņiem un nepieciešamību "būt uz strīpas". Attiecības ar visām cilvēkdabūšanas vai nedabūšanas peripētijām tik un tā tāds entertainment vien paliek.
upd - varbūt tāpēc nesaprotu, kas ir domāts ar "uzņemties atbildību attiecībās".. ja katru dienu ir jāpilda darba līgumsaistības, galīgi nerodas vēlme sev kautko uzkraut vēl arī brīvajā laikā (pie tam vienmēr domāju, ka atradīsies taču kāds, kas grib to atbildību uzņemties, lai tad arī velk lielo pasaules vezumu) |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2009|10:02 pm] |
|
atkal tirpoņa, tādas kā asinsvadu spazmas - pierakstījos piektdien pašā vakarā pie ārsta, tieši labs starts v-rīgai vai kam tādam.. nedaudz baidos pāragri nolikt ķelli, kaut gan no otras puses saprotu, ka vajadzētu šo aspektu kautkā ņemt vērā kopējā dzīves filozofijā.. kur tad bez tā |
|
|
| |
[Sep. 23rd, 2009|11:44 pm] |
|
Pēdējā laikā esmu pasācis pirms gulētiešanas ilgi un saspringti par kautko domāt, reizēm aizmiegu tikai pret rītu pilnīgi izpumpējies.. arvien vairāk šķiet, ka nav pat īsti svarīgi ko es tur domāju, viss šis virziens ir pilnīgi broken, tāda bojāta tvaika katla vārīšanās.. jāatmet vai nu domāšana, vai gulēšana, vai abi kopā |
|
|