| |
[Mar. 21st, 2009|11:51 pm] |
Vakardien, kā jau plānots, izskrēju krosu un Teātra bārā ar bijušajiem kolēģiem piedzēros - atceros, ka beigās dedzīgi spriedām par apziņu un reliģiju, nezin kādā sakarā visu laiku pieminēju savas ex-draudzenes perfekto dibenu (šķiet, tas bija domāts kā piemērs taustes sajūtām, kuras nevar paturēt atmiņā ilgāk par dažām sekundēm).
Šodiena tad savukārt pagāja tādā kā apziņas dreifā, apātiski veroties ārā pa logu un mēģinot saprast, kāpēc nejūtu iniciatīvu kautko darīt, bet nejūtu arī apmierinājumu no nekā nedarīšanas. Beigu beigās sāku vienā no istabām skrāpēt nost veco apmetumu - diezgan apnicīgi, bet tomēr sajūta, ka dzīvei ir kaut kāda virzība. |
|
|