| |
[Aug. 24th, 2008|12:10 am] |
|
Ēdu uz balkona ābolus un metu serdes pagalmā. Kādu dienu tur vajadzētu uzplaukt ābeļdārzam. |
|
|
| Sapnītis |
[Aug. 24th, 2008|02:31 pm] |
|
Diezgan grūti izstāstīt, bet pamatideja bija tāda, ka Rīgā tiks veikts kodolizmēģinājums, bet sapnī tam bija tāda kā pozitīva nokrāsa, itkā tas būtu izklaidējošs vai kā citādi noderīgs pasākums. Kaut kur Andrejsalas rajonā bija uzslieta telts(?), kurā viens džeks (dīdžejs?) lika kopā atombumbu no tādām daudzām, mazām spīdošām kastītēm. Bija palikušas kaut kādas padsmit minūtes līdz eksplozijai, kad sapratu, ka vajag nokļūt drošā attālumā. Kopā ar kādu sievieti (ar māti?) pārpeldējām kanālu vai upi un nokļuvām diezgan aizbūvētā rajonā pāris kilometrus no paredzamā epicentra. Tur jau pulcējās skatītāji, žurnālisti ar televīzijas kamerām, vēl kaut kādi cilvēki. Tomēr kopējā atmosfēra bija diezgan nervoza, gaisā virmoja aizdomas, ka esam pārāk tuvu epicentram. Kāds norādīja uz netālajām mājām un teica, ka viss šis rajons (klusais centrs?) būs ugunīs. Tad bija skats, kur tiek nospiesta kaut kāda poga un starp māju kupoliem kā milzīga zibspuldze atplaiksnīja žilbinoša gaisma. Es cieši aizmiedzu acis, bet tik un tā caur plakstiņiem redzēju strauji augošu ugunsbumbu un sajutu neciešamu svelmi. |
|
|