| |
[Nov. 20th, 2006|08:54 pm] |
| [ | mood |
| |  tired | ] |
| [ | music |
| | End of the Day - Blue foundation | ] |
Galvenais ir noticēt sev. Tam ko es varu izdarīt, tam par ko es sapņoju un tam ko vēlos un jūtu...
Ticēt tā, ka zūd vieta šaubām... |
|
|
| mmm |
[Sep. 25th, 2006|09:22 am] |
| [ | music |
| | Moby - Dream About Me | ] |
...aizbraukt uz laukiem un paskatīties uz augšu, uz debesīm un zvaigznēm, un piena ceļu...
un nofotogrāfēt... atmiņā... |
|
|
| ak, es... |
[Jun. 28th, 2006|02:02 pm] |
Ik pa laikam sevī piefiksēju kaut kādas raktura īpašības, iezīmes un darbības, kas man pašai sevī riebjas... un zinu, ka tā un šitā nevajag... nu zinu, ka ne vienmēr man vajag zināt, kāpēc vajag darīt to vai šito un kāpēc tieši tā un ne savādāk, bet man gribas zināt... nja, un vēl laikam es esmu slinka, jo man visu patīk darīt pēdējā brīdī... adrenalīns ziniet vai... un vēl es mēdzu teikt to, ko domāju, pat ja citiem tas neptīk... un vēl tas, jā un arī tas... varbūt vajag laboties, varbūt arī nē...
un vēl man vajag daudz darba, jo ja pusi dienas jāsēž gaidot darbu, tad tā jau var sajukt prātā... |
|
|
| rrrr.... |
[Feb. 6th, 2006|05:51 pm] |
personības dalīšanās un pilnīga nepārliecība par sevi tieši tad, kad to vismazāk vajag...
bet es daru, ko varu un cik labi varu... ja jums ar to ir par maz, tad...
tad, jums vajag citu un nevis mani... |
|
|
| |
[Jan. 26th, 2006|09:48 am] |
|
...ielauzta... |
|
|
| ritenis |
[Jan. 25th, 2006|10:56 am] |
mmmm... cik ļoti sakārojās man riteni... un braukt ar to vienalga kur... nu taa bez mērķa...vasarā...
tātad vasarā man būs ritenis un es braukšu vienalga kur...
kā es te sēžu... būs:) |
|
|
| horoskopu... |
[Jan. 24th, 2006|09:40 am] |
... kādreiz der palasīt... šodienai - Ilgas un alkas var padarīt vai traku - cik tad ilgi tā var iet? Labāk ieturi distanci...
Pilnīgai jebkādas iedvesmas nogalināšanai... jo...
jau kopš vakardienas gribas izslēgt visus savu domu un sajūtu apcirkņus... man negribas domāt... un varbūt negribas arī just...
pilnīgs apmulsums...
un šķiet abpusējs... |
|
|
| vienkārši smuki... |
[Jan. 23rd, 2006|11:01 am] |
Aizmirsti to kas bija un to kas nenotika..
aizmirsti to ko teici Tu un teicu es..
Aizmirsti to ko plānojām, aizmirsti sapņus ko izsapņojām...
Aizmisrti manu vārdu un mani,
bet es aizmirsīšu Tevi...
Aizmirsti jo tam nebūs lemts notikt...
Tas nenotiks, jo zuda man pēdējais cerības stars,
tas zuda jo to nozagi Tu...
Nozagi, salauzi un ziemas vējā izkaisīji...
©(Kapa)
lai gan tas viss nepavisam nav tik vienkārši... un ne par mani |
|
|
| mājas |
[Jan. 23rd, 2006|09:40 am] |
|
Nu, lūk... aizbraucu uz laukiem... vietu, kuru līdz šai nedēļas nogalei tiku saukusi par mājām ar lielo burtu... un pēkšņi sapratu, ka manas mājas ir šeit... pat nevaru sev formulēt, kas manī veido šo māju sajūtu... bet tā ir šeit.. tur es esmu ciemos... |
|
|
| miers... |
[Jan. 19th, 2006|12:56 pm] |
|
To taču var atrast tikai sevī? Vai varbūt kaut kur citur... |
|
|
| mazliet bail.. |
[Jan. 9th, 2006|10:20 am] |
bail no atbildības... un ne jau no tās, kuru uzliek darba pienākumi... bail no tās, ko uzliek attiecības ar citiem cilvēkiem...
bail pazaudēt un pazaudēties...
bail par daudz pieķerties...
bail pašai sāpināt...
bail, ka varbūt neesmu tāda, kādai vajadzētu būt...
lai gan jau esmu pieķērusies un pielaidusi sev klāt... un gribu būt tāda, kādai vajdzētu būt...
bet varbūt tur jau ir tā sāls - būt pašai...
bet varbūt ar to, kādreiz būs par maz...
lai gan pie velna to kādreiz...
es taču dzīvoju, priecājos, skumstu un esmu tieši tagad un te... nevis vakardienā vai rītdienā...
es esmu TAGAD...
un tagad ir labi, dažkārt pat ļoti...
un ik brīdi šķiet jārīkojas tā, kā muguras smadzenes, aknas, prāts vai saprāts, intuīcija vai kas nu tur vēl liek...
nu tā kā jūt... |
|
|
| ...smuki... |
[Dec. 28th, 2005|04:52 pm] |
"Ziema kā apaļš, slinks runcis aiz loga murrā, reizēm kā uguns krāsnī apmierināta šņāc.
Ziema. Nomierina, izlīdzina, ber sniegu aiz apkakles, iegrūž kupenā. Noslēpumi spēlē paslēpes ar mani, ar Tevi, ar sevi.
Ziema...Balto brīnumu lāsteka. Un kad no rītiem skaties pasaulē, brīnumi visapkārt mirdz! Bet vislielākais brīnums, kas mums pieder - ir mūsu pašu sirds." |
|
|
| ... |
[Dec. 27th, 2005|08:28 am] |
nu tak... aizvediet mani atpakalj... tur, kur ir silti un no rītiem var ilgi gulēt... tur, kur man nav īgnai jālien no gultas laukā...
šorīt pat gribējās paturēt rokās To mazo grāmatiņu, nu tā, lai siltāk...
nu, labi... vairs jau tikai pāris mēnešu aukstuma... va ta es kāda švakā... varu tak' paciesties...
bet vispār tagad jādzīvo starp radiatoriem... |
|
|
| Baacbaacbaac |
[Nov. 8th, 2005|04:01 pm] |
Kad vienreiz te KĀDS sapratīs, ka es esmu tikai viena un nevaru būt simt vietās vienlaicīgi un darīt simt lietas uztreiz!!!! Man vajag to un to, ā, jā un vēl šito... piedod, bet šodien man pie kājas, ka tev vispār kaut ko vajag...
Un pašam taču arī ir gan rociņas, gan kājiņas... un galviņa... |
|
|
| turpinām, turpinām... |
[Nov. 4th, 2005|05:23 pm] |
|
un turpinām... |
|
|
| ... |
[Nov. 3rd, 2005|04:47 pm] |
"Mēs pazīstam tikai to, ko pieradinām,"- sacīja lapsa. "Cilvēkiem vairs nav neko iepazīt. Viņi nopērk pie tirgotāja jau visu gatavu. Bet, tā kā nav tirgotāju, kas pārdotu draugus, tad cilvēkiem vairs nav draugu. Ja TU vēlies draugu, pieradini mani!"
"Kas tad jādara?" jautāja mazais princis.
"Jābūt ļoti pacietīgam," atbildēja lapsa. "Vispirms Tu apsēdies zālē - tā patālāk no manis. Es Tevi uzlūkošu ar vienu acu kaktiņu, un Tu neko neteiksi. Valoda ir nesaprašanās avots. Bet ar katru dienu Tu varēsi apsēsties mazliet tuvāk.."
"Ja jūs esat ļāvuši sevi pieradināt, var gadīties, ka būs mazliet jāraud." |
|
|
| |
[Nov. 3rd, 2005|03:21 pm] |
|
Pilnīgi dīvaina komunikācija... |
|
|
| njaaa... |
[Aug. 16th, 2005|11:01 am] |
Tā, kā mīlestībai neticu un parasti katrs ar šo vārdu saprot ko citu, tad nezinu...
Varbūt elektrība...
Bet kaut kas tajā visā ir...
Pēdu virs zemes... |
|
|
| |
[Aug. 11th, 2005|04:07 pm] |
Būt vai nebūt...
tāds ir jautājums... |
|
|
| |
[Aug. 10th, 2005|04:52 pm] |
Kā lai zin, ko domā citi/kāds? Uzminēt, iztēloties, pajautāt?
Bet ja nu nedomā neko... |
|
|