| |
[Jul. 28th, 2005|05:48 pm] |
Pasākums, no kura man visticamāk prieka būs maz...
Vēlme pamest esošo dzīvesvietu, bet apziņa, ka vismaz pagaidām nav kur iet...
Apkārt daži, kas domā, ka atrodas pasaules centrā... Un esmu laba tik ilgi, kamēr šo pārliecību spēju viņos uzturēt...
Daži mazi un norūpējušies cilvēki, kurus atļaujas mīdīt pasaules nabas...
Un tā es visam pa vidu...
Es, kurai žēl gan vienu, gan otru... tikai nezinu, kurus vairāk... |
|
|
| |
[May. 27th, 2005|08:09 pm] |
|
Lietām nav nozīmes, tās vienkārši ir... Nozīmi piešķiram mēs... Katrs no savām pozīcijām... |
|
|
| |
[May. 18th, 2005|02:51 pm] |
vai tiešām nevar vīrietim dāvināt kartiņu ar taureņiem? Viņi tācu nebija rozā... Bet gan ar melnu, sudrabu un zeltītu krāsu...
Laikam neatšķiru ko var un ko nē... |
|
|
| Bļee... |
[May. 17th, 2005|10:46 am] |
... man ir apnicis risināt problēmas, kas patiesībā uz mani neattiecas... Vai tiešām visi sīkumi ir jārisina man... protams, visiem jau ir vienkāršāk pateikt man... līdz brošai...
PS. Protams, atvainojos par TO rupjo vāardu, bet dikti gribējās... |
|
|
| |
[May. 5th, 2005|10:57 am] |
Ar mani vairs viss nav kārtībā! Otrdien vakarā, pēc darba kā kārtīga pilsone iesēžos trolejbusā, braucu mājās, pa ceļam ieeju veikalā, sakrauju pilnu grozu ēdamā, un pie kases konstatēju, ka man NAV maka un vēl telefona! sasarkušiem vaigiem atvainojos un fiksi prom no tā veikala, jo samaksāt taču nav ar ko! Mājās jau apraudu savu nozagto maku un telefonu, aprēķinu, cik naudiņas apmērām varēja būt makā, jau apsveru kādu telefonu iegādāties... un šorīt atnāku uz darbu... un mans maks un telefons stāv uz galda...pilnīgas šausmas!
KAS ar mani notiek!!! Labi, ka vēl uz mājām māku aiziet!!! |
|
|
| Tāpat vien... |
[May. 3rd, 2005|08:30 am] |
Visam, kas notiek ir jēga... Un viss, kam jānotiek, notiks...
P.S. Tikai nespēlējaties ar maniem spārniem - tie ātri lūzt... |
|
|
| |
[Mar. 21st, 2005|03:34 pm] |
Kad man liekas, ka viss ir kārtībā un varu teikt - esmu laimīga, vienmēr uzrodas kāds, kurš šo sajūtu sabojā!!!
Vai tiešām ir neiespējami, atļaut citiem būt laimīgiem un nebojāt šo sajūtu.... |
|
|
| |
[Mar. 14th, 2005|10:49 am] |
Neraugoties uz pilnīgi neprognozējamām un lielā mērā ļoti izbojātām brīvdienām darba dēļ, mana drošā pleca aiziešanu un ļooooti dīvainām sajūtām manī, jūtos labi, pat ļoti....
...ar mazliet paaugstinātu adrenalīna līmeni...
...mazliet tauriņiem vēderā...
...un vēl mazliet no visa kā...
varbūt pat pēc salīdzinoši ilga laika - laimīga un tā pa īstam brīva... |
|
|
| |
[Mar. 11th, 2005|01:11 pm] |
|
Ja es vēl kādreiz žēlojos, tad sitiet man pa muti!!! vai vienkārši neklausieties, jo patiesībā jau viss nav tik h... |
|
|
| |
[Feb. 25th, 2005|12:32 pm] |
|
Runājam, runājam, bet vai pasakām? Klausāmies, klausāmies, bet vai saprotam? |
|
|
| |
[Feb. 18th, 2005|12:47 pm] |
|
Ieraudzīju uz cita galda savu mīļāko konfešu papīrīšus un man tā sakārojās, ka izgāju un nopirku... un tagad man draud pārēšanās... es nevaru apstāties, kamēr nav cauri... |
|
|
| |
[Feb. 17th, 2005|12:02 pm] |
|
Un atkal jau man ir sajukušas dienas, par datumiem nemaz nerunājot... |
|
|
| |
[Feb. 16th, 2005|01:29 pm] |
|
Laikam laimēju krievu rulletē... Tikko biju pagājusi garām mājas stūrim, kad man aiz muguras ar blīkšķi nokrita lāsteku ģimene... Daži saka, ka savu lāsteku jau parasti nedzirdot... |
|
|
| |
[Feb. 14th, 2005|02:24 pm] |
|
Mīlēt vajag katru dienu... nevis tikai vienreiz gadā - 14.februārī, jo ir taču vēl 365 citas dienas... |
|
|
| Ai... |
[Feb. 8th, 2005|10:43 am] |
Un mēs tik kliedzam un kliedzam un sakliedzam! Un pēc tam izliekamies, ka neviens jau neko nav kliedzis...
Un vispār vai man ir vāja nervu sistēma vai arī vainīga negulēta nakts, bet man šitāda kliegšana riebjas un kaitina un ...
Un vēl vakar man tika pateikts, ja Tu pīpēsi un es to redzēšu, atlaidīšu Tevi no darba... ha, labi, ka To vairs nedaru... |
|
|
| GLĀBIET!!!! |
[Jan. 27th, 2005|02:30 pm] |
Tieši pēc divām studām sāksies manis tincināšana un smadzeņu ķidāšana... Jau tagad šķiet, ka šamais mani iz... Tāpēc gribu rakstīt un nevis runāt, kad mani nevarēs aprakt zem nebeidzamu un tikpat neatbildamu jautājumu gūzmas....
Kaut es būtu ragana... eh... |
|
|
| Vai... |
[Jan. 27th, 2005|10:12 am] |
|
...piedošana ir egoisma izpausme? Tādā ziņā, ka piedodot mēs pārstājam "nēsāt" sevi aizvainojumu... |
|
|
| Jau atkal... |
[Jan. 25th, 2005|05:22 pm] |
|
...pavadīta nekā nedarīšanas diena... labi, ka tā nav beigusies. Rādītājus vēl iespējams uzlabot... |
|
|
| Netieku vaļā... |
[Jan. 21st, 2005|10:44 am] |
Esi man tā, lai es jūtu cik ļoti to vajag Tev...
Visu laiku šitā rindiņa skan galvā, pat skaļa tās nodziedāšana nelīdz... |
|
|
| |
[Jan. 20th, 2005|12:07 pm] |
|
Kā lai sevi iedvesmo mācīties! Vakar nevarēju saņemties, šodien neiet labāk! Būs vien jāatliek jaukā pasēdēšanu ar pasniedzēju - teorētiķi uz vēlāku laiku!!! |
|
|