| ...smuki... |
Dec. 28th, 2005|04:52 pm |
"Ziema kā apaļš, slinks runcis aiz loga murrā, reizēm kā uguns krāsnī apmierināta šņāc.
Ziema. Nomierina, izlīdzina, ber sniegu aiz apkakles, iegrūž kupenā. Noslēpumi spēlē paslēpes ar mani, ar Tevi, ar sevi.
Ziema...Balto brīnumu lāsteka. Un kad no rītiem skaties pasaulē, brīnumi visapkārt mirdz! Bet vislielākais brīnums, kas mums pieder - ir mūsu pašu sirds." |
|