Sākšu beidzot ar to, ka saprotu, ka nesaprotu, jāpārkāpj uz citu peronu, ā, es jau to sāku iepriekš, man ir problēmas ar atmiņu un vārdu krājumu, tur viss sarūk ļoti strauji, gluži raudāt bet nevaru jau sevi apbērēt par agru, pagaidīšu, kad krājumā būs 100

Kārpu donna, gudrības nēsātāji un vecās bļaures, grupu virzītājspēks un mazie skaistie mežā tupētāji, un cilvēki dizains

Aiznesu 12 gleznas ieskaitot audekla vienā nesienā uz otru korpusu, tagad sēžu ar sāpošiem muskuļiem vieglā kaunā.

klases vakarā viss likās tik grūts tik grūts jau kopš brīža, kad uzslēdza pirmās ziemassvētku dziesmas, bet, kad sākās dāvanu saņemšana un pantiņu skaitīšana, viss palika tik tumšs tik tumšs un, kad pienāca mana kārta, aiz izmisuma mīdījos un teicu, ka nu nezinu nu nezinu, un klusiņām tumsas segumā aizmīdījos uz citu telpu, kur mēģināju meklēt sevī vismazāko iespēju noskaitīt kādu pantiņu, bet griba kā necēlās tā necēlās. Tikai nodomāju, cik man stingra griba

no rīta Carnikavas apvidū autobusā iekāpa jau redzēts pasažieris, visticamāk pensionēts, samērā sprauns un sirms, iekārtojās sēžamvietā vienu pirms manas, pēc brīža izpūta gaisu, izvilka no somas žūksni ar lirikām un sāka dziedāt: "Dolly, hello, dolly, it`s so nice to have you back where you belong." Paturpināja un tad prasīja pildspalvu, jo tur vajagot pierakstīt, atdevis pildspalvu gribēja sākt runāt par cilvēku stulbumu un stulbumu ar iekoptiem mazdārziņiem blakus šosejām, un tad drīz arī novērsās, jo es teicu, ka, bet ko lai dara, ja viņu zeme tur ir novietota. Sapratis, ka viens stulbums gan es arī būšu, aizgāja runāt ar šoferi, kur, kā likās, rada mierinājumu. Labi nēsāt somā lirikus līdzi

Esmu tādā neērtā situācijā nostādīta, man jākopē

tev zili riņķi zem acīm, saka Ralfs, kuram rozīgi sarkani plakstiņi

Es, piemēram, nesen atklāju tādu labu, nekaitīgu līdzekli trauksmei kā košļeni. To es iesūcu mutē katrreiz, kad sejā sāk mesties kāds krampis un tad sparīgi košļāju, mētāju un vadu no viena mutes kakta uz otru un vidu pie trauslākajiem zobiem. Šobrīd, piemēram tā jau gandrīz stundu ir zaudējusi visu raksturīgo garšu izņemot pašas gumijas, jā, drīz būs jābeidz, un darbs jau arī padarīts. Tā es iztieku bez medikamentiem

Kaut man būtu spēks kā klavierskolotājai kaimiņos pusvienos naktī sūkt putekļus tā, ka visi viņas kaktiņi grab