Kad likās, ka viss tīrais kā tiešais atspoguļojums vēl ir priekšā, bet tad es iestājos akadēmijā un visas sēnes noplaka, tomēr zinu kā šo to sauc

Esmu atgūlusies samērā tā sauktā mīkstā dīvānā un dzeru alu no vistu kakliņa, visapkārt kluss un mierīgs, 5 min.

Trağisku sajūtu diena, sākšu arī prasīt, pilnmēness spožums un posts? Nu tā neko galvai cauri izurbj, kā tas iespējams mana galva taču ir noslēgta, kas jums jauna ražotne atvērta, veikaliņš lunatic strādā, kur es tagad braukšu, atslābt?

Ja šī ir bezizeja, kā būtu, ja es sāktu visu patikt, visu šito varzu, ja jau neesmu spējusi nonākt istajā radību placī, tad tā ir mana vaina un pieņemšana būtu mana un mana bērna glābšana. Ha ha ha ha ha. Bet visvairāk batikot es varētu svešus cilvēkus, jo tur vēl ir potenciāls, lai gan skaisti ir bijuši cilvēki, ko jau redzēju.

Gandrīz visu lieku zem atslēgas, gandrīz līdz nāvei, nu vienīgi izņemot kā šo

Piedodiet, man vislabāk patīk tādas balles, kur esmu viena ar blakus iemigušu bērnu.

Nu visi vārti ir vaļā, bērns pārvērties kaķī un iekārtosies gultā, un es skatīšos filmu vai lasīšu rakstus grāmatu nē jo nebūs labs apgaismojums, vēl paņemšu glāzi visī un piemirsīšu ka esmu savā ziņā ļoti neveiksmīgs un atmaigšu uz visu, starp citu man un tētim ir vienādi briļļu ietvari, mums abiem piestāv

Es arī varu atklāt savus skaitļus, pagājušajā gadā izlasītas grāmatas 0, filmas vai seriāla sērijas grūti atcerēties, bet liekas, ka ne vairāk par 5

Man nav skaidrs kā cilvēki kuriem ir bērns vai daudzi var palasīt grāmatas, pirms laika domāju, o, nu ja ne tagad tad arī ne turpmāko gadu, hujeļi stundu lasu vienu knapu lpp, kaut gribu bet nu kā lai aptur manu smadzeņu bojāeju?
To filmu arī iesāku un nu jau būs nedēļa pagājusi kā stāv uz 20mitās minūtes.