U. uz fotogrāfēšanos bērnudārzā izvēlējās rūtotu kreklu, ko nosauca par bibliotekāra kreklu. Tāds pusbriesmīgs ar zili baltām rūtīm, bet uz to gaismas pili jau nav ko iebilst.

Rimi karogi plīvo, dūmi gara acīm un skaists saulriets, par ēšanu jau neviens nedomā vairs, paēdīšu naktī. Pagājušajā divas siermaizes. Tētis mani ved ar auto grauzdams grauzdiņus, man ir tikai žēl, ka nav ūdens, tad gan atdzertos kā gauju braucot pāri

Tas bija viss, neko sliktu nedomāju vairs, gaisma nāc istabā

Šoreiz 3h miegs uz dienu izvērtās daudz sliktāk, švaki. Man ir tik interesantas un intensīvas sajūtas, ka varētu sākt sprakšķēt migla kanālā. Kaut kas brutāls, kurā brīdī tā mana dzīve man iedeva brutālu, sāku domāt ka raksturojoši

Restorāns, tas ir tik tāls

Ņemu savus vārdus atpakaļ par nodaļu

Es labāk nemaz nesākšu domāt

Es tagad visu to tabaku izberu podā.

Viss varētu beidzot palikt labāk, ok jesus?

Bērns šorīt izskatījās pilnīgā mierā ar sevi, mani un pasauli. Es gulēju 3h, jo nokavēju robežlaiku, tagad saule karsē vaigu.