Sveicināts mīļo, Ziemssvētku vecīt!
Mans vārds ir Amanda. Man ir tikai 17 gadiņi! Ne daudz ne maz, bet es ticu un ceru, ka Tu eksistē un pašlaik lasi manējo vēstuli.
Mana mamma ir ļoti barga tante. Viņa man neatļauj rakstīt vēstuli Tev, un tāpēc es sēžu zem gultas un rakstu šo vēstuli. Mamma izlaiž mani pastaigāties tikai līdz pulksten 23. Kad es viņu neklausu, tad viņa parasti sviež man ar ar nazi un bieži trāpa taisni pa seju =( Reiz man nervi neizturēja un es viņai pateicu: cilpo dillēs!
Manējais tētis ir mūziķis, atnākot no darba ar sliktu garastāvokli, viņš uz mani kliedz: sīkā!!! Un liek man remontēt viņa traukus. Bet es nemāku nenieka remontēt, un tāpēc man sanāk mandarīni. Tad viņš dusmojas vēl vairāk, un aizliedz man ar draugiem spēlēt paslēpes. Vēl tētis izdomāja man iesauku, un tagad sauc mani nevis "Amanda", bet gan par mīļumiņu! Sākumā tas likās forši, bet vēlāk totāli pieriebās.
Visā visumā, Ziemassvētku vecīt, ja Tu nēsi nelieties, tad Tu sapratīsi cik man ir neciešami.
Dārgo Ziemassvētku, vecīt - pūkainais zirgs Tu tāds! Paņem mani pie sevis vai arī atsūti man ar' nazi. Vēl izdari tā, lai tuvinieki mani mīlētu un biežāk dotu naudu priekš tējas. Mīļo ,Ziemassvētku vecīt, Tu esi mans pēdējais glābiņš. Ceru ka Ziemassvētkos, zem eglītes es atradīšu mūziku. Ziemassvētku vecīt, saproti cik man ir neciešami. Ja Tu neizlasīsi šo vēstuli, vai arī tā nenonāks līdz galamērķim, tad es nomiršu.
Atceraties ka es ticu Tev, maita!
Ziemassvētku vecītim! Amanda.