20.juunijs, vasara.
Esmu atstaata viena ar sevi, laiks steidziigi aizskrien garaam, vakaraa tik nomirkshkinot ar saulrietu. Laiks tek kaa smiltis caur pirkstiem, patieshaam...zinu jau zinu, ka citiem tas pats, bet kapeec kautkur pakausii ir doma, ka laiku vajadzeetu kaut kaa praatiigaak izmantot? Kugju veeroshana buutu varen praatiiga nodarboshanaas. Tas man vienmeer ir paticis. Kura ir mana osta?