caurspīdīga
ēna
tukša
pārskrien
asaru
neskartus
vaigus

man

salst

Tu vari mani uzgleznot pusnakts stundā? Bez uzkrāsotām acīm un mākslīgi sarkanām lūpām. Vari? Spēj mani ieraudzīt nepazudušu bezjēdzīgās matu cirtās un smieklos, kas nepieder mani? Vari, vari, vairi?
Nu, atzīsties, izkliedz un pasaki, ka es vairs neesmu es, ka esmu vien lelle...