Shelter

Laikam ir vienkārši cilvēki ar kuriem normāli runājot nepielec.
Tikai kad uz viņiem sabļauj vai iedod pa snuķi sāk kautko saprast.

Pa šīm brīvdienām tika izbaudīti visi pilnpiedziņas plusi un izvagots ne viens vien stāvlaukums.
Tagad jāsagaida kad būs normāls ledus uz ezeriem. Tad gan varēs slidināties un riņķot uz vella paraušanu.

Čiekurkalna tirgus izrādās ir gandrīz tik pat apburošs kā Latgalīte, tikai mazāks sortiments.
Kā man tur sanāca iemaldīties nezinu. Patika.

Man te viens breksis ieteica paskatīties, kas sēž (Lexus un ne tikai) džipiem pie stūres.
Un viņam bija taisnība. Tur ļooooti bieži sēž blondās lelles.
Tas protams ir baigi forši (viņas ir super un tā).
Bet ne par to ir šis stāsts.
Viens cits breksis atkal strādā tādā tīri labā servisā. Šim bieži tur atdzen arī pa kādam jaunajam džipam (tipa apvidus auto).
Tad nu šim bija atdzīts džips ar oriģinālu damage.
Dāmīte nebija pamanījusi, ka viņas autombīlim uz riepas uzlikts bloķētājs (tas kas rozā, tas ko uzliek kad atstāj tur kur navajag) un šī kā devusi pedāli grīdā, tā rozā štučka izārdījusi šai visu priekšējo spārnu un vēl bišķiņ.
Tā nu lūk dāmīte normāli pabraukājās.. ;)

Vēl par smokeriem.
Te kādu laiku atpakaļ lasīju kādu rakstu, kur zinātnieki bija izpētījuši, ka 1 ūdenspīpe ir tas pats kas ~200 cigaretes. Es pats arī neesmu nekāds ūdenspīpju cienītājs, es smēķēju cigaretes (cigārus un weed reizēm). A vot ir vesela čupa, kuri ir nesmēķētāji, taču ar ūdenspīpēm niekojas ar prieku, jo domā ka viss tur ir ok, tipa ūdenī tur viss sliktais shits paliek utt.
Tad nu lai Jums laba vilkme, pasīvie pīpētāji!

BTW. Приятных выходных!

Pēdējā laikā vairāki čomi te niekojas ar smēķēšanas atmešanu.
Nu ko es varu pateikt? Malači!
A ko es? Cauru dienu kafija un cigaretes.
Aizbildinos ar stresu darbā un ne tikai darbā :)

Neesmu nekāds kulinārijas virtuozs.
Šo to reizēm pagatavoju, bet tās nekad nav zupas.
Toties viens mans čomam ir vājība uz zupām. Un parasti, kad uz rīta pusi velkamies mājās no kāda metiena, viņam obligāti ir
jāielien kādā no diennaktniekiem un jasapērk dažādas mistiskas sastāvdaļas kautkādām zupām, ko viņš sola taisīt.
Te pēdējo reizi viņš nopirka 10 pačkas ar citronu pipariem. Es jau domāju ka biku pa daudz. Bet šis teica ka esot traks uz
viņiem un gan jau izlietošot.

Šī zupa ir tik vienkārša un ātri pagatavojama, ka labāku variantu vairs nevarētu iedomāties. :)
Nosaukums viņai ir "Miroņzupa".
* uzcepam omleti no kādām 2 - 4 olām, var klāt piecept salami/kautkā gabaliņus
* uzvāra ūdeni
* traukā ieliek buljona kubiku un pārlej ar uzvārīto ūdeni
* buljonā ieber iekšā izcepto omleti, kas sagriezta sīkos gabaliņos
* apmaisa, pieber garšvielas (citronu piparus) un gatavs.
Var griezt iekšā!

Varētu sacelties jautājums, kapēc tāds nosaukums - "Miroņzupa".
Lūk tāpēc, ka šo zupu vienmēr pasniedz uz bērēm (citi viņu sauc par omlešu zupu).
Labu apetīti! :)

Pats brīnos, kā ar diviem vārdiem (pat ne rupjiem) esmu sačakarējis attiecības ar vairākiem cilvēkiem uzreiz.
Tagad laikam mani visi uzskatīs par ļauno tēlu. Nu un labi vien ir.
Varbūt mazliet nožēloju, bet izdarīju to ko vajadzēja.
Evil side. Officially. :)

Dažreiz gribas, lai viss weeks ir kaa viens liels weekends.
Tomēr tas nav iespējams. Lāpstu rokās un pie darba!

Bija jau labi.

Braukšu ka es uz "svēto zemi", jo tur divas vārdadienas un viena dzimšanasdiena gaida.
Plus vēl viens onkulis no Englandijas ieradies ciemos.
Tā kā scenārijs weekendam ir diezgan grandiozs.

Vienreiz, te kādu laiku atpakaļ, man ar dažiem čomiem bija te tāda pasēdēšana.
Un tad viens bumbieris (viņam vispār ir kaukāds ķēriens uz filosofēšanu dzērumā) izmeta apmēram tādu frāzi:
"Mēs jau neesam vainīgi ka mūsu vecāki savā laikā bija godīgi cilvēki un nezaga.
Un tapēc mums tagad jāstrādā."
Man atlika tikai piekrist.

Vakar biš salecos ar blondās stilīgajiem draudziņiem.
Sanākuši, kauko tur bujānī un ņemās. Biju baisi škrobīgs.
Vispār neciešu šitos tipa saldstilīgos, krutos kas to tik vien dara kā pa Essential dzīvo.
Nu labi viņiem ir vairāk paveicies dzīvē, kā šķiet viņiem ir viss, taču nejau viņi paši to visu ir cēluši.
Manās acīs viņiem vērtības nav.

Par Sarunām. Sarunājas divi cilvēki. Es un vēl kāds cits.
Es domāju, ka esmu labs sarunu biedrs, jo es klausos ko saka tas otrs un nepārtraucu viņu.
Toties ļoti daudziem ir tā, ka viņi no visām varēm grib tikai runāt paši un neieklausās tajā otrā cilvēkā.
Nezinu kā to varētu pareizāk nosaukt. Tāds tā kā egoisms man šķiet.
Teiksim satiekas, sasveicinās, sāk runāties.
Es prasu "Kā klājas?" un šie tur sāk stāstīt sīki un smalki kas un kā.
Bet reti kad saņemu atpakaļ šo jautājumu. Drošvien ka neinteresē šī lieta vispār un tā.
Bet vismaz pieklājības pēc tak var uzjautāt, ne ta es nu kauko baigi sīki stāstīstu, neko.

Trīs lietas man zāļu skapītī stāv:
tekila, citrons un sāls

Kaitina situācijas kad cilvēki atceras par tevi tikai tad, kad viņiem kautko no tevis vajag.
Un šādās reizēs pazūd jebkura vēlēšanās izpalīdzēt.
Un es saku ka man nav laika!

Weekends pagāja tikpat labi kā jau visi iepriekšējie pēdējā laikā.
Apciemoju vienu vecu čomu. Izlietojām diezgan daudz šķidruma no "uguns biķeriem".
Visas aktuālās lietas tika izrunātas. Mazliet labāk palika, īstenībā.
Forši ka man ir atlikuši vēl daži cilvēki ar kuriem var izrunāt dajebkuru jautājumu, nevis tikai kauko gudri dirš vai murgo vai prikolojas. Nu gandrīz kā pie psihoterapeita zin vai.
Svētdien atvilkos mājās, beidzot izgulējos, nolūrēju pāris neredzētās "Prison Break" epizodes un tā.
Atkal priekšā gara darba nedēļa, kas kautkā jānolauž. Drūmi.

Visur kur skaties solījumi, solījumi, solījumi.
Es izdarīšu, es gribu izdarīt - to un šito jaunajā gadā.
Un tā katru gadu.

Es neko nesolu. Jo tie būtu meli.
Viss kam jānotiek - notiks tāpat. Laiks visu noliks savā vietā.
Man nepatīk melot. Es vienmēr cenšos pateikt visu cik iespējams atklāti.
Nekad neskatos uz pasauli ar rozā brillēm, nerunāju caur puķēm.
Un vismazāk es vēlos melot sev.

..čota uznāca murgojamais

Esmu atgriezies no sava atvaļinājuma. Atpūties diezgan normāli.
Iztukšojis ne vienu vien trauku ar draugiem pēdējo dienu laikā, tā ka vēl ilgi laikam negribēsies.
Visādi prikoli tika piedzīvoti un arī daudz kas izdarīts.
Laikam jau jāpasaka vēl te būtu arī pēdējo dienu nodrāztākais teksts: "Laimīgu Jauno Gadu!".

Šodien darbā atnāca tipa apsveikums no kaukādas top management beibes. Lasu:
"May the new year flood your home..."
domāju wtf? tipa novēlējums lai es jaunajā gadā nopludinu māju. :)
lasu tālāk:
"..with happiness, your heart with love.." bla bla bla
Feini.
Tad nu es arī visiem novēlu to pašu.

Šovakar iemetiens korporatīvais. Rīt braukšu uz laukiem, padzīvošos pie senčiem.
Bik varbūt pasvinēšu un tā. Pēctam kautkad next week atpakaļ.
Uz jauno gadu solās sabraukt puiki uz iemetienu.
Vienvārdsakot holidejs ir sācies.

Mans bračka mācās spāņu valodu. Man jau patīk. Viņam pašam tā nevisai.
Spāņu valodā "j" izrunājot kā "h". Varbūt ne vienmēr bet ir tāds fakts.
Tad nu tā rupji piemetot - pēc dažām dienām Hesusam dzimšanas diena.